Verse 1
अथ पैप्पलादो भगवान्भो किमादौ किं जातमिति । सद्यो जातमिति किं भगव इति। अघोर इति । किं भगव इति। वामदेव इति । किं वा पुनरिमे भगव इति । तत्पुरुष इति । किं वा पुनरिमे भगव इति। सर्वेषां दिव्यानां प्रेरयिता ईशान इति । ईशानो भूतभव्यस्य सर्वेषां देवयोनिनाम्॥
atha paippalādo bhagavānbho kimādau kiṃ jātamiti । sadyo jātamiti kiṃ bhagava iti। aghora iti । kiṃ bhagava iti। vāmadeva iti । kiṃ vā punarime bhagava iti । tatpuruṣa iti । kiṃ vā punarime bhagava iti। sarveṣāṃ divyānāṃ prerayitā īśāna iti । īśāno bhūtabhavyasya sarveṣāṃ devayoninām॥
Verse 2
कति वर्णाः । कति भेदाः । कति शक्तयः । यत्सर्वं ताद्गुह्यम्॥
kati varṇāḥ । kati bhedāḥ । kati śaktayaḥ । yatsarvaṃ tādguhyam॥
Verse 3
तस्मै नमो महादेवाय महारुद्राय॥
tasmai namo mahādevāya mahārudrāya॥
Verse 4
प्रोवाच तस्मै भगवान्महेशः॥
provāca tasmai bhagavānmaheśaḥ॥
Verse 5
गोप्याद्गोप्यतरं लोके यद्यस्ति शृणु शाकल। सद्योजातं मही पूषा रमा ब्रह्मा त्रिवृत्स्वरः ॥
gopyādgopyataraṃ loke yadyasti śṛṇu śākala। sadyojātaṃ mahī pūṣā ramā brahmā trivṛtsvaraḥ ॥
Verse 6
ऋग्वेदो गार्हपत्यं च मन्त्राः सप्त स्वरास्तथा।वर्णं पोतं क्रिया शक्तिः सर्वाभीष्टफलप्रदम् ॥
ṛgvedo gārhapatyaṃ ca mantrāḥ sapta svarāstathā।varṇaṃ potaṃ kriyā śaktiḥ sarvābhīṣṭaphalapradam ॥
Verse 7
अघोरं सलिलं चन्द्र गौरी वेदद्वितीयकम्। नीरदाभं स्वरं सान्द्रं दक्षिणाग्निरुदाहृतम् ॥
aghoraṃ salilaṃ candra gaurī vedadvitīyakam। nīradābhaṃ svaraṃ sāndraṃ dakṣiṇāgnirudāhṛtam ॥
Verse 8
पञ्चाशद्वर्णसंयुक्तं स्थितिरिच्छाक्रियान्वितम्। शक्तिरक्षणसंयुक्तं सर्वाघौघविनाशनम्॥
pañcāśadvarṇasaṃyuktaṃ sthitiricchākriyānvitam। śaktirakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvāghaughavināśanam॥
Verse 9
सर्वदुष्टप्रशमनं सर्वेश्वर्यफलप्रदम्॥
sarvaduṣṭapraśamanaṃ sarveśvaryaphalapradam॥
Verse 10
वामदेवं महाबोधदायकं पावकात्मकम् । विद्यालोकसमायुक्तं भानुकोटिसमप्रभम् ॥
vāmadevaṃ mahābodhadāyakaṃ pāvakātmakam । vidyālokasamāyuktaṃ bhānukoṭisamaprabham ॥
Verse 11
प्रसन्नं सामवेदाख्यं गानाष्टकसमन्वितम्। धीरस्वरमधीनं चाहवनीयमनुत्तमम् ॥
prasannaṃ sāmavedākhyaṃ gānāṣṭakasamanvitam। dhīrasvaramadhīnaṃ cāhavanīyamanuttamam ॥
Verse 12
ज्ञानसंहारसंयुक्तं शक्तिद्वयसमन्वितम्। वर्णं शुक्लं तमोमिश्र पूर्णबोधकरं स्वयम्॥
jñānasaṃhārasaṃyuktaṃ śaktidvayasamanvitam। varṇaṃ śuklaṃ tamomiśra pūrṇabodhakaraṃ svayam॥
Verse 13
धामत्रयनियन्तारं धामत्रयसमन्वितम्। सर्वसौभाग्यदं नृणां सर्वकर्मफलप्रदम् ॥
dhāmatrayaniyantāraṃ dhāmatrayasamanvitam। sarvasaubhāgyadaṃ nṛṇāṃ sarvakarmaphalapradam ॥
Verse 14
अष्टाक्षरसमायुक्तमष्टपत्रान्तरस्थितम् ॥
aṣṭākṣarasamāyuktamaṣṭapatrāntarasthitam ॥
Verse 15
यत्तत्तत्पुरुषं प्रोक्तं वायुमण्डलसंवृतम्। पञ्चाग्निना समायुक्तं मन्त्रशक्तिनियामकम् ॥
yattattatpuruṣaṃ proktaṃ vāyumaṇḍalasaṃvṛtam। pañcāgninā samāyuktaṃ mantraśaktiniyāmakam ॥
Verse 16
पञ्चाशत्स्वरवर्णाख्यमथर्ववेदस्वरूपकम्।कोटिकोटिगणाध्यक्षं ब्रह्माण्डाखण्डविग्रहम् ॥
pañcāśatsvaravarṇākhyamatharvavedasvarūpakam।koṭikoṭigaṇādhyakṣaṃ brahmāṇḍākhaṇḍavigraham ॥
Verse 17
वर्णं रक्तं कामदं च सर्वाधिव्याधिभेषजम्। सृष्टिस्थितिलयादीनां कारणं सर्वशक्तिधृक् ॥
varṇaṃ raktaṃ kāmadaṃ ca sarvādhivyādhibheṣajam। sṛṣṭisthitilayādīnāṃ kāraṇaṃ sarvaśaktidhṛk ॥
Verse 18
अवस्थात्रितयातीतं तुरीयं ब्रह्मसंज्ञितम्। ब्रह्मविष्ण्वादिभिः सेव्यं सर्वेषां जनकं परम्॥
avasthātritayātītaṃ turīyaṃ brahmasaṃjñitam। brahmaviṣṇvādibhiḥ sevyaṃ sarveṣāṃ janakaṃ param॥
Verse 19
ईशानं परमं विद्यात्प्रेरकं बुद्धिसाक्षिणम्। आकाशात्मकमव्यक्तमोंकारस्वरभूषितम्॥
īśānaṃ paramaṃ vidyātprerakaṃ buddhisākṣiṇam। ākāśātmakamavyaktamoṃkārasvarabhūṣitam॥
Verse 20
सर्वदेवमयं शान्तं शान्त्यतीतं स्वराद्वहिः। अकारादिस्वराध्यक्षमाकाशमयविग्रहम्॥
sarvadevamayaṃ śāntaṃ śāntyatītaṃ svarādvahiḥ। akārādisvarādhyakṣamākāśamayavigraham॥