Verse 1
अथ ह वै स्वयंभूर्बह्मा प्रजाः सृजानीति कामकामो जायते कामेश्वरो वैश्रवणः ॥
atha ha vai svayaṃbhūrbahmā prajāḥ sṛjānīti kāmakāmo jāyate kāmeśvaro vaiśravaṇaḥ ॥
Verse 2
वैश्रवणो ब्रह्मपुत्रो वालखिल्यः स्वयंभुवं परिपृच्छति जगतां का विद्या का देवता जाग्रत्तुरीययोरस्य को देवो यानि कस्य वशानि कालाः कियत्प्रमाणाः कस्याज्ञया रविचन्द्रग्रहादयो भासन्ते कस्य महिमा गगनस्वरूप एतदहं श्रोतुमिच्छामि नान्यो जानाति त्वं ब्रूहि ब्रह्मन् ॥
vaiśravaṇo brahmaputro vālakhilyaḥ svayaṃbhuvaṃ paripṛcchati jagatāṃ kā vidyā kā devatā jāgratturīyayorasya ko devo yāni kasya vaśāni kālāḥ kiyatpramāṇāḥ kasyājñayā ravicandragrahādayo bhāsante kasya mahimā gaganasvarūpa etadahaṃ śrotumicchāmi nānyo jānāti tvaṃ brūhi brahman ॥
Verse 3
स्वयंभूरुवाच कृत्स्नजगतां मातृका विद्या॥
svayaṃbhūruvāca kṛtsnajagatāṃ mātṛkā vidyā॥
Verse 4
द्वित्रिवर्णसहिता द्विवर्णमाता त्रिवर्णसहिता।चतुर्मात्रात्मकोङ्कारो मम प्राणात्मिका देवता।।
dvitrivarṇasahitā dvivarṇamātā trivarṇasahitā।caturmātrātmakoṅkāro mama prāṇātmikā devatā।।
Verse 5
अहमेव जगत्रयस्यैकः पतिः ॥
ahameva jagatrayasyaikaḥ patiḥ ॥
Verse 6
मम वशानि सर्वाणि युगान्यपि ॥
mama vaśāni sarvāṇi yugānyapi ॥
Verse 7
अहोरात्रादयो मत्संवर्धिताः कालाः ॥
ahorātrādayo matsaṃvardhitāḥ kālāḥ ॥
Verse 8
मम रूपा रवेस्तेजश्चन्द्रनक्षत्रग्रहतेजांसि च॥
mama rūpā ravestejaścandranakṣatragrahatejāṃsi ca॥
Verse 9
गगनो मम त्रिशक्तिमायास्वरूपो नान्यो मदस्ति ॥
gagano mama triśaktimāyāsvarūpo nānyo madasti ॥
Verse 10
तमोमायात्मको रुद्रः सात्त्विकमायात्मको विष्णू राजसमायात्मको ब्रह्मा ।इन्द्रादयस्ताम-सराजसात्मिका न सात्त्विकः कोऽपि। अघोरः सर्वसाधारणस्वरूपः ॥
tamomāyātmako rudraḥ sāttvikamāyātmako viṣṇū rājasamāyātmako brahmā ।indrādayastāma-sarājasātmikā na sāttvikaḥ ko'pi। aghoraḥ sarvasādhāraṇasvarūpaḥ ॥
Verse 11
समस्तयागानां रुद्रः पशुपतिः कर्ता। रुद्रो यागदेवो विष्णुरध्वर्युर्होतेन्द्रो देवता यज्ञभुग् मानसं ब्रह्म महेश्वरं ब्रह्म ॥
samastayāgānāṃ rudraḥ paśupatiḥ kartā। rudro yāgadevo viṣṇuradhvaryurhotendro devatā yajñabhug mānasaṃ brahma maheśvaraṃ brahma ॥
Verse 12
मानसो हंसः सोऽहं हंस इति । तन्मययज्ञो नादानुसंधानम्। तन्मयविकारो जीवः ॥
mānaso haṃsaḥ so'haṃ haṃsa iti । tanmayayajño nādānusaṃdhānam। tanmayavikāro jīvaḥ ॥
Verse 13
परमात्मस्वरूपो हंसः। अन्तर्बहिश्चरति हंसः। अन्तर्गतोऽनवकाशान्तर्गतसुपर्णस्वरूपो हंसः ॥
paramātmasvarūpo haṃsaḥ। antarbahiścarati haṃsaḥ। antargato'navakāśāntargatasuparṇasvarūpo haṃsaḥ ॥
Verse 14
षण्णवतितत्त्वतन्तुवढ्यक्तं चित्सूत्रत्रयचिन्मयलक्षणं नवतत्त्वत्रिरावृतं ब्रह्मविष्णुमहेश्व- रात्मकमग्नित्रयकलोपेतं चिद्ग्रन्थिबन्धनम् अद्वैतग्रन्थिः ॥
ṣaṇṇavatitattvatantuvaḍhyaktaṃ citsūtratrayacinmayalakṣaṇaṃ navatattvatrirāvṛtaṃ brahmaviṣṇumaheśva- rātmakamagnitrayakalopetaṃ cidgranthibandhanam advaitagranthiḥ ॥
Verse 15
यज्ञसाधारणाङ्गं बहिरन्तर्ज्वलनं यज्ञाङ्गलक्षणब्रह्मस्वरूपो हंसः ॥
yajñasādhāraṇāṅgaṃ bahirantarjvalanaṃ yajñāṅgalakṣaṇabrahmasvarūpo haṃsaḥ ॥
Verse 16
उपवीतलक्षणसूत्रब्रह्मगा यज्ञाः । ब्रह्माङ्गलक्षणयुक्तो यज्ञसूत्रम् । तद्ब्रह्मसूत्रम्। यज्ञसूत्र-संबन्धी ब्रह्मयज्ञः तत्स्वरूपः ॥
upavītalakṣaṇasūtrabrahmagā yajñāḥ । brahmāṅgalakṣaṇayukto yajñasūtram । tadbrahmasūtram। yajñasūtra-saṃbandhī brahmayajñaḥ tatsvarūpaḥ ॥
Verse 17
अङ्गानि मात्राणि । मनोयज्ञस्य हंसो यज्ञसूत्रम्। प्रणवं ब्रह्मसूत्रं ब्रह्मयज्ञमयम्। प्रणवान्तर्वर्ती हंसो ब्रह्मसूत्रम् । तदेव ब्रह्मयज्ञमयं मोक्षक्रमम् ॥
aṅgāni mātrāṇi । manoyajñasya haṃso yajñasūtram। praṇavaṃ brahmasūtraṃ brahmayajñamayam। praṇavāntarvartī haṃso brahmasūtram । tadeva brahmayajñamayaṃ mokṣakramam ॥
Verse 18
ब्रह्मसंध्याक्रिया मनोयागः । संध्याक्रिया मनोयागस्य लक्षणम्॥
brahmasaṃdhyākriyā manoyāgaḥ । saṃdhyākriyā manoyāgasya lakṣaṇam॥
Verse 19
यज्ञसूत्रप्रणवब्रह्मयज्ञक्रियायुक्तो ब्राह्मणः । ब्रह्मचर्येण चरन्ति देवाः । हंससूत्रचर्या यज्ञाः। हंसप्रणवयोरभेदः ॥
yajñasūtrapraṇavabrahmayajñakriyāyukto brāhmaṇaḥ । brahmacaryeṇa caranti devāḥ । haṃsasūtracaryā yajñāḥ। haṃsapraṇavayorabhedaḥ ॥
Verse 20
हंसस्य प्रार्थनास्त्रिकालाः । त्रिकालास्त्रिवर्णाः । त्रेताग्न्यनुसंधानो यागः । त्रेताग्न्यात्मा-कृतिवर्णोङ्कारहंसानुसंधानोऽन्तर्यागः ॥
haṃsasya prārthanāstrikālāḥ । trikālāstrivarṇāḥ । tretāgnyanusaṃdhāno yāgaḥ । tretāgnyātmā-kṛtivarṇoṅkārahaṃsānusaṃdhāno'ntaryāgaḥ ॥