Verse 1
शाण्डिल्यो ह वा अथर्वाणं पप्रच्छआत्मलाभोपायभूतमष्टाङ्गयोगमनुब्रूहीति । स होवाचाथर्वा यमनियमासनप्राणायामप्रत्याहारधारणाध्यानसमाधयोऽष्टाङ्गानि।तत्र दश यमाः। तथा नियमाः । आसनान्यष्टौ। त्रयः प्राणायामाः। पञ्च प्रत्याहाराः। तथा धारणा। द्विप्रकारं ध्यानम्। समाधिस्त्वेकरूपः । तत्राहिंसासत्यास्तेयब्रह्मचर्यदयार्जवक्षमाधृतिमिताहारशौचानि चेति यमा दश। तत्राहिंसा नाम मनोवाक्कायकर्मभिः सर्वभूतेषु सर्वदाऽक्लेशजननम्। सत्यं नाम मनोवाक्कायकर्मभिर्भूतहितयथार्थाभिभाषणम्। अस्तेयं नाम मनोवाक्कायकर्मभिः परद्रव्येषु नि:स्पृहता। ब्रह्मचर्यं नाम सर्वावस्थासु मनोवाक्कायकर्मभिः सर्वत्र मैथुनत्यागः । दया नाम सर्वभूतेषु सर्वत्रानुग्रहः । आर्जवं नाम मनोवाक्कायकर्मणां विहिताविहितेषु जनेषु प्रवृत्ती निवृत्तौ वा एकरूपत्वम्। क्षमा नाम प्रियाप्रियेषु सर्वेषु ताडनपूजनेषु सहनम्। धृतिनमार्थहानौ स्वेष्टबन्धुवियोगे तत्प्राप्तौ सर्वत्र चेत:स्थापनम्। मिताहारो नाम चतुर्थांशावशेषकसुस्न्निग्धमधुराहारः । शौचं नाम द्विविधं बाह्यमान्तरं चेति । तत्र मृज्जलाभ्यां बाह्यम्। मनःशुद्धिरान्तरम्। तदध्यात्मविद्यया लभ्यम् ॥
śāṇḍilyo ha vā atharvāṇaṃ papracchaātmalābhopāyabhūtamaṣṭāṅgayogamanubrūhīti । sa hovācātharvā yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇādhyānasamādhayo'ṣṭāṅgāni।tatra daśa yamāḥ। tathā niyamāḥ । āsanānyaṣṭau। trayaḥ prāṇāyāmāḥ। pañca pratyāhārāḥ। tathā dhāraṇā। dviprakāraṃ dhyānam। samādhistvekarūpaḥ । tatrāhiṃsāsatyāsteyabrahmacaryadayārjavakṣamādhṛtimitāhāraśaucāni ceti yamā daśa। tatrāhiṃsā nāma manovākkāyakarmabhiḥ sarvabhūteṣu sarvadā'kleśajananam। satyaṃ nāma manovākkāyakarmabhirbhūtahitayathārthābhibhāṣaṇam। asteyaṃ nāma manovākkāyakarmabhiḥ paradravyeṣu ni:spṛhatā। brahmacaryaṃ nāma sarvāvasthāsu manovākkāyakarmabhiḥ sarvatra maithunatyāgaḥ । dayā nāma sarvabhūteṣu sarvatrānugrahaḥ । ārjavaṃ nāma manovākkāyakarmaṇāṃ vihitāvihiteṣu janeṣu pravṛttī nivṛttau vā ekarūpatvam। kṣamā nāma priyāpriyeṣu sarveṣu tāḍanapūjaneṣu sahanam। dhṛtinamārthahānau sveṣṭabandhuviyoge tatprāptau sarvatra ceta:sthāpanam। mitāhāro nāma caturthāṃśāvaśeṣakasusnnigdhamadhurāhāraḥ । śaucaṃ nāma dvividhaṃ bāhyamāntaraṃ ceti । tatra mṛjjalābhyāṃ bāhyam। manaḥśuddhirāntaram। tadadhyātmavidyayā labhyam ॥
Verse 2
तपःसन्तोषास्तिक्यदानेश्वरपूजनसिद्धान्तश्रवणह्रीमतिजपव्रतानि दश नियमाः। तत्र तपो नाम विध्युक्तकृच्छ्रचान्द्रायणादिभिः शरीरशोषणम्। संतोषो नाम यदृच्छालाभसंतुष्टिः। आस्तिक्यं नाम वेदोक्तधर्माधर्मेषु विश्वासः । दानं नाम न्यायार्जितस्य धनधान्यादेः श्रद्धया-र्थिभ्यः प्रदानम्। ईश्वरपूजनं नाम प्रसन्नस्वभावेन यथाशक्ति विष्णुरुद्रादिपूजनम्। सिद्धान्तश्र-वणं नाम वेदान्तार्थविचारः ।ह्रीर्नाम वेदलौकिकमार्गकुत्सितकर्मणि लज्जा ।मतिर्नाम वेदवि-हितकर्ममार्गेषु श्रद्धा जपो नाम विधि वद्गुपदिष्टवेदाविरुद्धमन्त्राभ्यासः । तदिद्वविधं वाचिकं मानसं चेति । मानसं तुमनसा ध्यानयुक्तम्।वाचिकं द्विविधमुच्चैरुपांशुभेदेन। उच्चैंरुच्चारणं यथोक्तफलम्। उपांशु सहस्त्रगुणम्। मानसं कोटिगुणम्। व्रतं नाम वेदोक्तविधिनिषेधानुष्ठा-ननैयत्यम् ॥
tapaḥsantoṣāstikyadāneśvarapūjanasiddhāntaśravaṇahrīmatijapavratāni daśa niyamāḥ। tatra tapo nāma vidhyuktakṛcchracāndrāyaṇādibhiḥ śarīraśoṣaṇam। saṃtoṣo nāma yadṛcchālābhasaṃtuṣṭiḥ। āstikyaṃ nāma vedoktadharmādharmeṣu viśvāsaḥ । dānaṃ nāma nyāyārjitasya dhanadhānyādeḥ śraddhayā-rthibhyaḥ pradānam। īśvarapūjanaṃ nāma prasannasvabhāvena yathāśakti viṣṇurudrādipūjanam। siddhāntaśra-vaṇaṃ nāma vedāntārthavicāraḥ ।hrīrnāma vedalaukikamārgakutsitakarmaṇi lajjā ।matirnāma vedavi-hitakarmamārgeṣu śraddhā japo nāma vidhi vadgupadiṣṭavedāviruddhamantrābhyāsaḥ । tadidvavidhaṃ vācikaṃ mānasaṃ ceti । mānasaṃ tumanasā dhyānayuktam।vācikaṃ dvividhamuccairupāṃśubhedena। uccaiṃruccāraṇaṃ yathoktaphalam। upāṃśu sahastraguṇam। mānasaṃ koṭiguṇam। vrataṃ nāma vedoktavidhiniṣedhānuṣṭhā-nanaiyatyam ॥
Verse 3
स्वस्तिकगोमुखपद्मवीरसिंहभद्रमुक्तमयूराख्यान्यासनान्यष्टौ।स्वस्तिकं नाम जानूर्वोरन्तरे सम्यक्कृत्वा पादतले उभे। ऋजुकायः समासीनः स्वस्तिकं तत्प्रचक्षते ॥
svastikagomukhapadmavīrasiṃhabhadramuktamayūrākhyānyāsanānyaṣṭau।svastikaṃ nāma jānūrvorantare samyakkṛtvā pādatale ubhe। ṛjukāyaḥ samāsīnaḥ svastikaṃ tatpracakṣate ॥
Verse 4
सव्ये दक्षिणगुल्फं तु पृष्ठपार्श्वे नियोजयेत् । दक्षिणेऽपि तथा सव्यं गोमुखं गोमुखं यथा ॥
savye dakṣiṇagulphaṃ tu pṛṣṭhapārśve niyojayet । dakṣiṇe'pi tathā savyaṃ gomukhaṃ gomukhaṃ yathā ॥
Verse 5
अङ्गुष्ठेन निबध्नीयाद्धस्ताभ्यां व्युत्क्रमेण च। ऊर्वोरुपरि शाण्डिल्य कृत्वा पादतले उभे। पद्मासनं भवेदेतत्सर्वेषामपि पूजितम्॥
aṅguṣṭhena nibadhnīyāddhastābhyāṃ vyutkrameṇa ca। ūrvorupari śāṇḍilya kṛtvā pādatale ubhe। padmāsanaṃ bhavedetatsarveṣāmapi pūjitam॥
Verse 6
एकं पादमथैकस्मिन्विन्यस्योरुणि संस्थितः । इतरस्मिंस्तथा चोरुं वीरासनमुदीरितम् ॥
ekaṃ pādamathaikasminvinyasyoruṇi saṃsthitaḥ । itarasmiṃstathā coruṃ vīrāsanamudīritam ॥
Verse 7
दक्षिणं सव्यगुल्फेन दक्षिणेन तथेतरम्। हस्तौ च जान्वोः संस्थाप्य स्वाङ्गुलीश्च प्रसार्य च ॥
dakṣiṇaṃ savyagulphena dakṣiṇena tathetaram। hastau ca jānvoḥ saṃsthāpya svāṅgulīśca prasārya ca ॥
Verse 8
व्यात्तवक्त्रो निरीक्षेत नासाग्रं सुसमाहितः । सिंहासनं भवेदेतत्पूजितं योगिभिः सदा ॥
vyāttavaktro nirīkṣeta nāsāgraṃ susamāhitaḥ । siṃhāsanaṃ bhavedetatpūjitaṃ yogibhiḥ sadā ॥
Verse 9
योनि वामेन संपीड्य मेढ्रादुपरि दक्षिणम्। भ्रूमध्ये च मनोलक्ष्यं सिद्धासनमिदं भवेत्॥
yoni vāmena saṃpīḍya meḍhrādupari dakṣiṇam। bhrūmadhye ca manolakṣyaṃ siddhāsanamidaṃ bhavet॥
Verse 10
गुल्फौ तु वृषणस्याधः सीवन्याः पार्श्वयोः क्षिपेत् । पादपार्श्वे तु पाणिभ्यां दृढं बद्धा सुनिश्चलम्। भद्रासनं भवेदेतत्सर्वव्याधिविषापहम्॥
gulphau tu vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kṣipet । pādapārśve tu pāṇibhyāṃ dṛḍhaṃ baddhā suniścalam। bhadrāsanaṃ bhavedetatsarvavyādhiviṣāpaham॥
Verse 11
संपीडय सीविनीं सूक्ष्मां गुल्फेनैव तु सव्यतः । सव्यं दक्षिणगुल्फेन मुक्तासनमुदीरितम् ॥
saṃpīḍaya sīvinīṃ sūkṣmāṃ gulphenaiva tu savyataḥ । savyaṃ dakṣiṇagulphena muktāsanamudīritam ॥
Verse 12
अवष्टभ्य धरां सम्यक्तलाभ्यां तु करद्वयोः । हस्तयोः कूर्परौ चापि स्थापयेन्नाभिपार्श्वयोः ॥
avaṣṭabhya dharāṃ samyaktalābhyāṃ tu karadvayoḥ । hastayoḥ kūrparau cāpi sthāpayennābhipārśvayoḥ ॥
Verse 13
समुन्नतशिरः पादो दण्डवद्व्यम्नि संस्थितः । मयूरासनमेतत्तु सर्वपापप्रणाशनम्॥
samunnataśiraḥ pādo daṇḍavadvyamni saṃsthitaḥ । mayūrāsanametattu sarvapāpapraṇāśanam॥
Verse 14
शरीरान्तर्गताः सर्वे रोगा विनश्यन्ति। विषाणि जीर्यन्ते ॥
śarīrāntargatāḥ sarve rogā vinaśyanti। viṣāṇi jīryante ॥
Verse 15
येन केनासनेन सुखधारणं भवत्यशक्तस्तत्समाचरेत् ॥
yena kenāsanena sukhadhāraṇaṃ bhavatyaśaktastatsamācaret ॥
Verse 16
येनासनं विजितं जगत्त्रयं तेन विजितं भवति ॥ १४॥
yenāsanaṃ vijitaṃ jagattrayaṃ tena vijitaṃ bhavati ॥ 14॥
Verse 17
यमनियमासनाभ्यासयुक्तः पुरुषः प्राणायामं चरेत् । तेन नाड्यः शुद्धा भवन्ति ॥
yamaniyamāsanābhyāsayuktaḥ puruṣaḥ prāṇāyāmaṃ caret । tena nāḍyaḥ śuddhā bhavanti ॥
Verse 18
अथ हैनमथर्वाणं शाण्डिल्य: पप्रच्छ केनोपायेन नाड्यः शुद्धाः स्युः । नाडयः कतिसंख्या-काः । तासामुत्पत्तिः कीदृशी। तासु कति वायवस्तिष्ठन्ति । तेषां कानि स्थानानि । तत्कर्माणि कानि। देहे यानि यानि विज्ञातव्यानि तत्सर्वं मे ब्रूहीति ॥
atha hainamatharvāṇaṃ śāṇḍilya: papraccha kenopāyena nāḍyaḥ śuddhāḥ syuḥ । nāḍayaḥ katisaṃkhyā-kāḥ । tāsāmutpattiḥ kīdṛśī। tāsu kati vāyavastiṣṭhanti । teṣāṃ kāni sthānāni । tatkarmāṇi kāni। dehe yāni yāni vijñātavyāni tatsarvaṃ me brūhīti ॥
Verse 19
स होवाचाथर्वा । अथेदं शरीरं षण्णवत्यङ्गुलात्मकं भवति । शरीरात्प्राणो द्वादशाङ्गुला-धिको भवति ॥
sa hovācātharvā । athedaṃ śarīraṃ ṣaṇṇavatyaṅgulātmakaṃ bhavati । śarīrātprāṇo dvādaśāṅgulā-dhiko bhavati ॥
Verse 20
शरीरस्थं प्राणमग्निना सह योगाभ्यासेन समं न्यूनं वा यः करोति स योगिपुङ्गवो भवति ।।
śarīrasthaṃ prāṇamagninā saha yogābhyāsena samaṃ nyūnaṃ vā yaḥ karoti sa yogipuṅgavo bhavati ।।
Verse 21
देहमध्ये शिखिस्थानं त्रिकोणं तप्तजाम्बूनदप्रभं मनुष्याणाम्। चतुष्पदां चतुरश्रम्। विहङ्गानां वृत्ताकारम् । तन्मध्ये शुभा तन्वी पावकी शिखा तिष्ठति ॥
dehamadhye śikhisthānaṃ trikoṇaṃ taptajāmbūnadaprabhaṃ manuṣyāṇām। catuṣpadāṃ caturaśram। vihaṅgānāṃ vṛttākāram । tanmadhye śubhā tanvī pāvakī śikhā tiṣṭhati ॥
Verse 22
गुदाद्दवङ्गुलादूर्ध्वं मेढ्राद्दव्यङ्गुलादधो देहमध्यं मनुष्याणां भवति । चतुष्पदा हृन्मध्यम्। विहगानां तुन्दमध्यम्। देहमध्यं नवाङ्गुलं चतुरङ्गुलमुत्सेधायतमण्डाकृति ॥
gudāddavaṅgulādūrdhvaṃ meḍhrāddavyaṅgulādadho dehamadhyaṃ manuṣyāṇāṃ bhavati । catuṣpadā hṛnmadhyam। vihagānāṃ tundamadhyam। dehamadhyaṃ navāṅgulaṃ caturaṅgulamutsedhāyatamaṇḍākṛti ॥
Verse 23
तन्मध्ये नाभिः । तत्र द्वादशारयुतं चक्रम्। तच्चत्र्क्त्मध्ये पुण्यपापप्रचोदितो जीवोभ्रमति ।।
tanmadhye nābhiḥ । tatra dvādaśārayutaṃ cakram। taccatrktmadhye puṇyapāpapracodito jīvobhramati ।।
Verse 24
तन्तुपञ्जरमध्यस्थलूतिका यथा भ्रमति तथा चासौ तत्र प्राण श्चरति । देहेऽस्मिञ्जीवः प्राणारूढो भवेत् ॥
tantupañjaramadhyasthalūtikā yathā bhramati tathā cāsau tatra prāṇa ścarati । dehe'smiñjīvaḥ prāṇārūḍho bhavet ॥
Verse 25
नाभेस्तिर्यगध ऊर्ध्वं कुण्डलिनीस्थानम्। अष्टप्रकृतिरूपाऽष्टधा कुण्डलीकृता कुण्ड-लिनी शक्तिर्भवति। यथावद्वायुसंचारं जलान्नादीनि परितः स्कन्धपार्श्वेषु निरुध्यैनं मुखेनैव समावेष्ट्य ब्रह्मरन्ध्र योगकाले चापानेनाग्निना च स्फुरति । हृदयाकाशे महोज्ज्वला ज्ञानरूपा भवति ॥
nābhestiryagadha ūrdhvaṃ kuṇḍalinīsthānam। aṣṭaprakṛtirūpā'ṣṭadhā kuṇḍalīkṛtā kuṇḍa-linī śaktirbhavati। yathāvadvāyusaṃcāraṃ jalānnādīni paritaḥ skandhapārśveṣu nirudhyainaṃ mukhenaiva samāveṣṭya brahmarandhra yogakāle cāpānenāgninā ca sphurati । hṛdayākāśe mahojjvalā jñānarūpā bhavati ॥
Verse 26
मध्यस्थकुण्डलिनीमाश्रित्य मुख्या नाड्यश्चतुर्दश भवन्ति।इडा पिङ्गला सुषुम्ना सरस्वती वारुणी पूषा हस्तिजिह्वा यशस्विनी विश्वोदरी कुहू:शङ्खिनी पयस्विनी अलम्बुसा गान्धारीति नाड्यश्चतुर्दश भवन्ति ॥
madhyasthakuṇḍalinīmāśritya mukhyā nāḍyaścaturdaśa bhavanti।iḍā piṅgalā suṣumnā sarasvatī vāruṇī pūṣā hastijihvā yaśasvinī viśvodarī kuhū:śaṅkhinī payasvinī alambusā gāndhārīti nāḍyaścaturdaśa bhavanti ॥
Verse 27
तत्र सुषुम्ना विश्वधारिणी मोक्षमार्गेति चाचक्षते । गुदस्य पृष्ठभागे वीणादण्डाश्रिता मूर्धपर्यन्तं ब्रह्मरन्ध्र विज्ञेया व्यक्ता सूक्ष्मा वैष्णवी भवति ॥
tatra suṣumnā viśvadhāriṇī mokṣamārgeti cācakṣate । gudasya pṛṣṭhabhāge vīṇādaṇḍāśritā mūrdhaparyantaṃ brahmarandhra vijñeyā vyaktā sūkṣmā vaiṣṇavī bhavati ॥
Verse 28
सुषुम्नायाः सव्यभागे इडा तिष्ठति । दक्षिणभागे पिङ्गला। इडायां चन्द्रश्चरति । पिङ्गलायां रविः । तमोरूपश्चन्द्रः । रजोरूपो रविः । विषभागो रविः ।अमृतभागश्चन्द्रमाः । तावेव सर्वकालं धत्तः। सुषुम्ना कालभोक्त्री भवति। सुषुम्नापृष्ठपार्श्वयोः सरस्वतीकुहू भवतः । यशस्विनी-कुहूमध्ये वारुणी प्रतिष्ठिता भवति । पूषासरस्वतीमध्ये पयस्विनी भवति । गान्धारीसरस्वतीमध्ये यशस्विनी भवति । कन्दमध्येऽलम्बुसा भवति । सुषुम्नापूर्वभागे मेढ्रान्तं कुहूर्भवति । कुण्ड- लिन्या अधश्चोर्ध्वं वारुणी सर्वगामिनी भवति। यशस्विनी सौम्या च पादाङ्गुष्ठान्तमिष्यते । पिङ्गला चोर्ध्वगा याम्यनासान्तं भवति । पिङ्गलाया: पृष्ठतो याम्यनेत्रान्तं पूषा भवति । याम्यकर्णान्तं यशस्विनी भवति । जिह्वाया ऊर्ध्वान्तं सरस्वती भवति । आसव्यकर्णान्तमूर्ध्वगा शङ्खिनी भवति । इडापृष्ठभागात्सव्यनेत्रान्तगा गान्धारी भवति । पायुमूलादधोर्ध्वगाऽलम्बुसा भवति । एतासु चतुर्दशसु नाडीष्वन्या नाड्यः संभवन्ति। तास्वन्यास्तास्वन्या भवन्तीति विज्ञेयाः । यथाऽश्वत्थादिपत्रं सिराभिर्व्याप्तमेवं शरीरं नाडीभिर्व्याप्तम् ॥
suṣumnāyāḥ savyabhāge iḍā tiṣṭhati । dakṣiṇabhāge piṅgalā। iḍāyāṃ candraścarati । piṅgalāyāṃ raviḥ । tamorūpaścandraḥ । rajorūpo raviḥ । viṣabhāgo raviḥ ।amṛtabhāgaścandramāḥ । tāveva sarvakālaṃ dhattaḥ। suṣumnā kālabhoktrī bhavati। suṣumnāpṛṣṭhapārśvayoḥ sarasvatīkuhū bhavataḥ । yaśasvinī-kuhūmadhye vāruṇī pratiṣṭhitā bhavati । pūṣāsarasvatīmadhye payasvinī bhavati । gāndhārīsarasvatīmadhye yaśasvinī bhavati । kandamadhye'lambusā bhavati । suṣumnāpūrvabhāge meḍhrāntaṃ kuhūrbhavati । kuṇḍa- linyā adhaścordhvaṃ vāruṇī sarvagāminī bhavati। yaśasvinī saumyā ca pādāṅguṣṭhāntamiṣyate । piṅgalā cordhvagā yāmyanāsāntaṃ bhavati । piṅgalāyā: pṛṣṭhato yāmyanetrāntaṃ pūṣā bhavati । yāmyakarṇāntaṃ yaśasvinī bhavati । jihvāyā ūrdhvāntaṃ sarasvatī bhavati । āsavyakarṇāntamūrdhvagā śaṅkhinī bhavati । iḍāpṛṣṭhabhāgātsavyanetrāntagā gāndhārī bhavati । pāyumūlādadhordhvagā'lambusā bhavati । etāsu caturdaśasu nāḍīṣvanyā nāḍyaḥ saṃbhavanti। tāsvanyāstāsvanyā bhavantīti vijñeyāḥ । yathā'śvatthādipatraṃ sirābhirvyāptamevaṃ śarīraṃ nāḍībhirvyāptam ॥
Verse 29
प्राणापानसमानोदानव्याना नागकूर्मकृकरदेवदत्तधनञ्जया एते दश वायवः सर्वासु नाडीषु चरन्ति ॥
prāṇāpānasamānodānavyānā nāgakūrmakṛkaradevadattadhanañjayā ete daśa vāyavaḥ sarvāsu nāḍīṣu caranti ॥
Verse 30
आस्यनासिकाकण्ठनाभिपादाङ्गुष्ठद्वयकुण्डल्यधश्चोर्ध्वभागेषु प्राण: संचरति श्रोत्राक्षि-कटिगुल्फघ्राणगलस्फिग्देशेषु व्यानः संचरति। गुदमेढ्रोरुजानूदरवृषणकटिजङ्घानाभिगु-दाग्न्यगारेष्वपानः संचरति । सर्वसंधिस्थ उदानः। पादहस्तयोरपि सर्वगात्रेषु सर्वव्यापी समानः। भुक्तान्नरसादिकं गात्रेऽग्निना सह व्यापयन्द्विसप्ततिसहस्त्रेषु नाडीमार्गेषु चरन्समानवायुरग्निना सह साङ्गोपाङ्गकलेवरं व्याप्नोति । नागादिवायवः पञ्च त्वगस्थ्यादिसंभवाः । तुन्दस्थं जलमन्नं च रसादिषु समीरितं तुन्दमध्यगतः प्राणस्तानि पृथक्कुर्यात्। अग्नेरुपरि जलं स्थाप्य जलोपर्य-न्नादीनि संस्थाप्य स्वयमपानं संप्राप्य तेनैव सह मारुतः प्रयाति देहमध्यगतं ज्वलनम्। वायुना पालितो वह्निरपानेन शनैर्देहमध्ये ज्वलति । ज्वलनो ज्वालाभिः प्राणेन कोष्ठमध्यगतं जलमत्यु-ष्णमकरोत् । जलोपरि समर्पितव्यञ्जनसंयुक्तमन्नं वह्निसंयुक्तवारिणा पक्वमकरोत् । तेन स्वेदमूत्रजलरक्तवीर्यरूपरसपुरीषादिकं प्राणः पृथक्कुर्यात् । समानवायुना सह सर्वासु नाडीषु रसं व्यापयञ्छ्वासरूपेण देहे वायुश्चरति। नवभिर्व्योमरन्धैः शरीरस्य वायवः कुर्वन्ति विण्मूत्रादिविसर्जनम्। निश्वासोच्छ्वासकासश्च प्राणकर्मोच्यते । विण्मूत्रादिविसर्जनमपानवा-युकर्म । हानोपादानचेष्टादि व्यानकर्म। देहस्योन्नयनादिकमुदानकर्म। शरीरपोषणादिकं समानकर्म। उद्गारादि नागकर्म । निमीलनादि कूर्मकर्म । क्षुत्करणं कृकरकर्म । तन्द्रा देवदत्त-कर्म। श्लेष्मादि धनञ्जयकर्म ॥
āsyanāsikākaṇṭhanābhipādāṅguṣṭhadvayakuṇḍalyadhaścordhvabhāgeṣu prāṇa: saṃcarati śrotrākṣi-kaṭigulphaghrāṇagalasphigdeśeṣu vyānaḥ saṃcarati। gudameḍhrorujānūdaravṛṣaṇakaṭijaṅghānābhigu-dāgnyagāreṣvapānaḥ saṃcarati । sarvasaṃdhistha udānaḥ। pādahastayorapi sarvagātreṣu sarvavyāpī samānaḥ। bhuktānnarasādikaṃ gātre'gninā saha vyāpayandvisaptatisahastreṣu nāḍīmārgeṣu caransamānavāyuragninā saha sāṅgopāṅgakalevaraṃ vyāpnoti । nāgādivāyavaḥ pañca tvagasthyādisaṃbhavāḥ । tundasthaṃ jalamannaṃ ca rasādiṣu samīritaṃ tundamadhyagataḥ prāṇastāni pṛthakkuryāt। agnerupari jalaṃ sthāpya jaloparya-nnādīni saṃsthāpya svayamapānaṃ saṃprāpya tenaiva saha mārutaḥ prayāti dehamadhyagataṃ jvalanam। vāyunā pālito vahnirapānena śanairdehamadhye jvalati । jvalano jvālābhiḥ prāṇena koṣṭhamadhyagataṃ jalamatyu-ṣṇamakarot । jalopari samarpitavyañjanasaṃyuktamannaṃ vahnisaṃyuktavāriṇā pakvamakarot । tena svedamūtrajalaraktavīryarūparasapurīṣādikaṃ prāṇaḥ pṛthakkuryāt । samānavāyunā saha sarvāsu nāḍīṣu rasaṃ vyāpayañchvāsarūpeṇa dehe vāyuścarati। navabhirvyomarandhaiḥ śarīrasya vāyavaḥ kurvanti viṇmūtrādivisarjanam। niśvāsocchvāsakāsaśca prāṇakarmocyate । viṇmūtrādivisarjanamapānavā-yukarma । hānopādānaceṣṭādi vyānakarma। dehasyonnayanādikamudānakarma। śarīrapoṣaṇādikaṃ samānakarma। udgārādi nāgakarma । nimīlanādi kūrmakarma । kṣutkaraṇaṃ kṛkarakarma । tandrā devadatta-karma। śleṣmādi dhanañjayakarma ॥
Verse 31
एवं नाडीस्थानं वायुस्थानं तत्कर्म च सम्यग्ज्ञात्वा नाडीसंशोधनं कुर्यात् ॥
evaṃ nāḍīsthānaṃ vāyusthānaṃ tatkarma ca samyagjñātvā nāḍīsaṃśodhanaṃ kuryāt ॥
Verse 32
यमनियमयुतः पुरुषः सर्वसङ्गविवर्जितः कृतविद्यः सत्यधर्मरतो जितत्र्कोधो गुरुशुश्रूषानिरतः पितृमातृविधेयः स्वाश्रमोक्तसदाचारविद्वच्छिक्षितः फलमूलोदकान्वितं तपोवनं प्राप्य रम्यदेशे ब्रह्मघोषसमन्विते स्वधर्मनिरतद्ब्रह्मविसमावृते फलमूलपुष्पवारिभिः सुसंपूर्णे देवायतने नदीतीरे ग्रामे नगरे वापि सुशोभनमठं नात्युच्चनीचायतमल्पद्वार गोमयादिलिप्त सर्वरक्षासमन्वितं कृत्वा तत्र वेदान्तश्रवणं कुर्वन्योगं समारभेत् ॥
yamaniyamayutaḥ puruṣaḥ sarvasaṅgavivarjitaḥ kṛtavidyaḥ satyadharmarato jitatrkodho guruśuśrūṣānirataḥ pitṛmātṛvidheyaḥ svāśramoktasadācāravidvacchikṣitaḥ phalamūlodakānvitaṃ tapovanaṃ prāpya ramyadeśe brahmaghoṣasamanvite svadharmaniratadbrahmavisamāvṛte phalamūlapuṣpavāribhiḥ susaṃpūrṇe devāyatane nadītīre grāme nagare vāpi suśobhanamaṭhaṃ nātyuccanīcāyatamalpadvāra gomayādilipta sarvarakṣāsamanvitaṃ kṛtvā tatra vedāntaśravaṇaṃ kurvanyogaṃ samārabhet ॥
Verse 33
आदौ विनायकं संपूज्य स्वेष्टदेवतां नत्वा पूर्वोक्तासने स्थित्वा प्राङ्मुख उदङ्मुखो वापि मृद्वासनेषु जितासनगतो विद्वान्समग्रीवशिरोनासाग्रदृग्भ्रूमध्ये शशभृद्बिम्बं पश्यन्नेत्राभ्याममृतं पिबेत्। द्वादशमात्रया इडया वायुमापूर्योदरे स्थितं ज्वालावलीयुतं रेफबिन्दुयुक्तमग्निमण्डलयुतं ध्यायेद्रेचयेत्पिड़गलया। पुनः पिङ्गलयाऽऽपूर्य कुम्भित्वा रेचयेदिडया।।
ādau vināyakaṃ saṃpūjya sveṣṭadevatāṃ natvā pūrvoktāsane sthitvā prāṅmukha udaṅmukho vāpi mṛdvāsaneṣu jitāsanagato vidvānsamagrīvaśironāsāgradṛgbhrūmadhye śaśabhṛdbimbaṃ paśyannetrābhyāmamṛtaṃ pibet। dvādaśamātrayā iḍayā vāyumāpūryodare sthitaṃ jvālāvalīyutaṃ rephabinduyuktamagnimaṇḍalayutaṃ dhyāyedrecayetpiḍa़galayā। punaḥ piṅgalayā''pūrya kumbhitvā recayediḍayā।।
Verse 34
त्रिचतुस्त्रिचतुःसप्तत्रिचतुर्मासपर्यन्तं त्रिसंधिषु तदन्तरालेषु च षट्कृत्व आचरेन्नाडीशु द्धिर्भवति।
tricatustricatuḥsaptatricaturmāsaparyantaṃ trisaṃdhiṣu tadantarāleṣu ca ṣaṭkṛtva ācarennāḍīśu ddhirbhavati।
Verse 35
ततः शरीरे लघुदीप्तिवह्निवृद्धिनादाभिव्यक्तिर्भवति ॥
tataḥ śarīre laghudīptivahnivṛddhinādābhivyaktirbhavati ॥
Verse 36
प्राणापानसमायोगः प्राणायामो भवति। रेचकपूरककुम्भकभेदेन स त्रिविधः । ते वर्णात्मकाः । तस्मात्प्रणव एव प्राणायामः॥
prāṇāpānasamāyogaḥ prāṇāyāmo bhavati। recakapūrakakumbhakabhedena sa trividhaḥ । te varṇātmakāḥ । tasmātpraṇava eva prāṇāyāmaḥ॥
Verse 37
पद्माद्यासनस्थः पुमान्नासाग्ने शशभृद्बिम्बज्योत्स्नाजालवितानिताकारमूर्ती रक्ताङ्गी हंस-वाहिनी दण्डहस्ता बाला गायत्री भवति । उकारमूर्तिः श्वेताङ्गी तार्थ्यवाहिनी युवती चक्रहस्ता सावित्री भवति। मकारमूर्तिः कृष्णाङ्गी वृषभवाहिनी वृद्धा त्रिशूलधारिणी सरस्वती भवति ।।
padmādyāsanasthaḥ pumānnāsāgne śaśabhṛdbimbajyotsnājālavitānitākāramūrtī raktāṅgī haṃsa-vāhinī daṇḍahastā bālā gāyatrī bhavati । ukāramūrtiḥ śvetāṅgī tārthyavāhinī yuvatī cakrahastā sāvitrī bhavati। makāramūrtiḥ kṛṣṇāṅgī vṛṣabhavāhinī vṛddhā triśūladhāriṇī sarasvatī bhavati ।।
Verse 38
अकारादित्रयाणां सर्वकारणमेकाक्षरं परंज्योतिः प्रणवं भवतीति ॥
akārāditrayāṇāṃ sarvakāraṇamekākṣaraṃ paraṃjyotiḥ praṇavaṃ bhavatīti ॥
Verse 39
ध्यायेत् इडया बाह्याद्वायुमापूर्य षोडशमात्राभिरकारं चिन्तयन्पूरितं वायु चतुःषष्टिमात्राभिः कुम्भयित्वोकारं ध्यायन्पूरितं पिङ्गलया द्वात्रिंशन्मात्रया मकारमूर्तिध्यानेनैवं क्रमेण पुनःपुनः कुर्यात् ॥
dhyāyet iḍayā bāhyādvāyumāpūrya ṣoḍaśamātrābhirakāraṃ cintayanpūritaṃ vāyu catuḥṣaṣṭimātrābhiḥ kumbhayitvokāraṃ dhyāyanpūritaṃ piṅgalayā dvātriṃśanmātrayā makāramūrtidhyānenaivaṃ krameṇa punaḥpunaḥ kuryāt ॥
Verse 40
अथासनदृढो योगी वशी मितहिताशनः सुषुम्नानाडीस्थमलशोषार्थं योगी बद्धपद्मासनो वायुं चन्द्रेणापूर्य यथाशक्ति कुम्भयित्वा सूर्येण रेचचित्वा पुनः सूर्येणापूर्य कुम्भयित्वा चन्द्रेण विरेच्य यया त्यजेत्तया संपूर्य धारयेत्। तदेते श्लोका भवन्तिप्राणं प्रागिडया पिबेन्नियमितं भूयोऽन्यया रेचयेत्पीत्वा पिङ्गलया समीरणमथो बद्ध्वा त्यजेद्वामया। सूर्याचन्द्रमसोरनेन विधिनाऽभ्यास सदा तन्वतां शुद्धा नाडिगणा भवन्ति यमिनां मासत्रयादूर्ध्वतः ॥
athāsanadṛḍho yogī vaśī mitahitāśanaḥ suṣumnānāḍīsthamalaśoṣārthaṃ yogī baddhapadmāsano vāyuṃ candreṇāpūrya yathāśakti kumbhayitvā sūryeṇa recacitvā punaḥ sūryeṇāpūrya kumbhayitvā candreṇa virecya yayā tyajettayā saṃpūrya dhārayet। tadete ślokā bhavantiprāṇaṃ prāgiḍayā pibenniyamitaṃ bhūyo'nyayā recayetpītvā piṅgalayā samīraṇamatho baddhvā tyajedvāmayā। sūryācandramasoranena vidhinā'bhyāsa sadā tanvatāṃ śuddhā nāḍigaṇā bhavanti yamināṃ māsatrayādūrdhvataḥ ॥
Verse 41
प्रातर्मध्यन्दिने सायमर्धरात्रे तु कुम्भकान्। शनैरशीतिपर्यन्तं चतुर्वारं समभ्यसेत् ॥
prātarmadhyandine sāyamardharātre tu kumbhakān। śanairaśītiparyantaṃ caturvāraṃ samabhyaset ॥
Verse 42
कनीयसि भवेत्स्वेदः कम्पो भवति मध्यमे। उत्तिष्ठत्युत्तमे प्राणरोथे पद्मासनं भवेत्॥
kanīyasi bhavetsvedaḥ kampo bhavati madhyame। uttiṣṭhatyuttame prāṇarothe padmāsanaṃ bhavet॥
Verse 43
जलेन श्रमजातेन गात्रमर्दनमाचरेत् । दृढता लघुता चापि तस्य गोत्रस्य जायते ॥
jalena śramajātena gātramardanamācaret । dṛḍhatā laghutā cāpi tasya gotrasya jāyate ॥
Verse 44
अभ्यासकाले प्रथमं शस्तं क्षीराज्यभोजनम्। ततोऽभ्यासे स्थिरीभूते न तावन्नियमग्रहः ॥
abhyāsakāle prathamaṃ śastaṃ kṣīrājyabhojanam। tato'bhyāse sthirībhūte na tāvanniyamagrahaḥ ॥
Verse 45
यथा सिंहो गजो व्याघ्रो भवेद्वश्यः शनैःशनैः। तथैव सेवितो वायुरन्यथा हन्ति साधकम्॥
yathā siṃho gajo vyāghro bhavedvaśyaḥ śanaiḥśanaiḥ। tathaiva sevito vāyuranyathā hanti sādhakam॥
Verse 46
युक्तंयुक्तं त्यजेद्वायुं युक्तंयुक्तं च पूरयेत् । युक्तंयुक्तं च बध्नीयादेवं सिद्धिमवाप्नुयात्॥
yuktaṃyuktaṃ tyajedvāyuṃ yuktaṃyuktaṃ ca pūrayet । yuktaṃyuktaṃ ca badhnīyādevaṃ siddhimavāpnuyāt॥
Verse 47
यथेष्टधारणाद्वायोरनलस्य प्रदीपनम्। नादाभिव्यक्तिरारोग्यं जायते नाडिशोधनात् ॥
yatheṣṭadhāraṇādvāyoranalasya pradīpanam। nādābhivyaktirārogyaṃ jāyate nāḍiśodhanāt ॥
Verse 48
विधिवत्प्राणसंयामैनडीचक्रे विशोधिते । सुषुम्नावदनं भित्त्वा सुखाद्विशति मारुतः ॥
vidhivatprāṇasaṃyāmainaḍīcakre viśodhite । suṣumnāvadanaṃ bhittvā sukhādviśati mārutaḥ ॥
Verse 49
मारुते मध्यसंचारे मन:स्थैर्य प्रजायते । यो मनः सुस्थिरो भावः सैवावस्था मनोन्मनी ।।
mārute madhyasaṃcāre mana:sthairya prajāyate । yo manaḥ susthiro bhāvaḥ saivāvasthā manonmanī ।।
Verse 50
पूरकान्ते तु कर्तव्यो बन्धो जालन्धराभिधः । कुम्भकान्ते रेचकादौ कर्तव्यस्तूड्डियाणकः ॥
pūrakānte tu kartavyo bandho jālandharābhidhaḥ । kumbhakānte recakādau kartavyastūḍḍiyāṇakaḥ ॥
Verse 51
अधस्तात्कुञ्चनेनाशु कण्ठसंकोचने कृते। मध्ये पश्चिमतानेन स्यात्प्राणो ब्रह्मनाडिगः ॥
adhastātkuñcanenāśu kaṇṭhasaṃkocane kṛte। madhye paścimatānena syātprāṇo brahmanāḍigaḥ ॥
Verse 52
अपानमूर्ध्वमुत्थाप्य प्राणं कण्ठादधो नयन्। योगी जराविनिर्मुक्तः षोडशो वयसा भवेत्॥
apānamūrdhvamutthāpya prāṇaṃ kaṇṭhādadho nayan। yogī jarāvinirmuktaḥ ṣoḍaśo vayasā bhavet॥
Verse 53
सुखासनस्थो दक्षनाड्या बहिःस्थं पवनं समाकृष्याकेशमानखाग्रं कुम्भयित्वा सव्यनाड्या रेचयेत् । तेन कपालशोधनं वातनाडीगतसर्वरोगसर्वविनाशनं भवति ।।
sukhāsanastho dakṣanāḍyā bahiḥsthaṃ pavanaṃ samākṛṣyākeśamānakhāgraṃ kumbhayitvā savyanāḍyā recayet । tena kapālaśodhanaṃ vātanāḍīgatasarvarogasarvavināśanaṃ bhavati ।।
Verse 54
हृदयादिकण्ठपर्यन्तं सस्वनं नासाभ्यां शनैः पवनमाकृष्य यथाशक्ति कुम्भयित्वा इडया विरेच्य गच्छंस्तिष्ठन्कुर्यात् । तेन श्रेष्महरं जठराग्निवर्धनं भवति ॥
hṛdayādikaṇṭhaparyantaṃ sasvanaṃ nāsābhyāṃ śanaiḥ pavanamākṛṣya yathāśakti kumbhayitvā iḍayā virecya gacchaṃstiṣṭhankuryāt । tena śreṣmaharaṃ jaṭharāgnivardhanaṃ bhavati ॥
Verse 55
वक्त्रेण सीत्कारपूर्वकं वायुं गृहीत्वा यथाशक्ति कुम्भयित्वा नासाभ्यां रेचयेत्। तेन क्षुत्तृष्णालस्यनिद्रा न जायन्ते ॥
vaktreṇa sītkārapūrvakaṃ vāyuṃ gṛhītvā yathāśakti kumbhayitvā nāsābhyāṃ recayet। tena kṣuttṛṣṇālasyanidrā na jāyante ॥
Verse 56
जिह्वया वायुं गृहीत्वा यथाशक्ति कुम्भयित्वा नासाभ्यां रेचयेत्। तेन गुल्मप्लीहज्वरपित्त-क्षुधादीनि नश्यन्ति॥
jihvayā vāyuṃ gṛhītvā yathāśakti kumbhayitvā nāsābhyāṃ recayet। tena gulmaplīhajvarapitta-kṣudhādīni naśyanti॥
Verse 57
अथ कुम्भकः । स द्विविधः सहितः केवलश्चेति । रेचकपूरकयुक्तः सहितः । तद्विवर्जितः केवलः। केवलसिद्धिपर्यन्तं सहितमभ्यसेत् । केवलकुम्भके सिद्धे त्रिषु लोकेषु ने तस्य दुर्लभं भवति। केवलकुम्भकात्कुण्डलिनीबोधो जायते ।।
atha kumbhakaḥ । sa dvividhaḥ sahitaḥ kevalaśceti । recakapūrakayuktaḥ sahitaḥ । tadvivarjitaḥ kevalaḥ। kevalasiddhiparyantaṃ sahitamabhyaset । kevalakumbhake siddhe triṣu lokeṣu ne tasya durlabhaṃ bhavati। kevalakumbhakātkuṇḍalinībodho jāyate ।।
Verse 58
ततः कृशवपुः प्रसन्नवदनो निर्मललोचनोऽभिव्यक्तनादो निर्मुक्तरोगजालो जितबिन्दुः पट्वग्निर्भति ॥
tataḥ kṛśavapuḥ prasannavadano nirmalalocano'bhivyaktanādo nirmuktarogajālo jitabinduḥ paṭvagnirbhati ॥
Verse 59
अन्तर्लक्ष्यं बहिर्दृष्टिर्निमेषोन्मेषवर्जिता। एषा सा वैष्णवी मुद्रा सर्वतन्त्रेषु गोपिता ॥
antarlakṣyaṃ bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitā। eṣā sā vaiṣṇavī mudrā sarvatantreṣu gopitā ॥
Verse 60
अन्तर्लक्ष्यविलीनचित्तपवनो योगी सदा वर्तते दृष्ट्या निश्चलतारया बहिरधः पश्यन्नपश्यन्नपि। मुद्रेयं खलु खेचरी भवति सा लक्ष्यैकताना शिवा शून्याशून्यविवर्जितं स्फुरति सा तत्त्वं पदं वैष्णवी॥
antarlakṣyavilīnacittapavano yogī sadā vartate dṛṣṭyā niścalatārayā bahiradhaḥ paśyannapaśyannapi। mudreyaṃ khalu khecarī bhavati sā lakṣyaikatānā śivā śūnyāśūnyavivarjitaṃ sphurati sā tattvaṃ padaṃ vaiṣṇavī॥
Verse 61
अर्धोन्मीलितलोचनः स्थिरमना नासाग्रदत्तेक्षणश्चन्द्रार्कावपि लीनतामुपनयन्निष्पन्द-भावोत्तरम्।ज्योतीरूपमशेषबाह्यरहितं देदीप्यमानं परं तत्त्वं तत्परमस्ति वस्तुविषयं शाण्डिल्य विद्धीह तत्॥
ardhonmīlitalocanaḥ sthiramanā nāsāgradattekṣaṇaścandrārkāvapi līnatāmupanayanniṣpanda-bhāvottaram।jyotīrūpamaśeṣabāhyarahitaṃ dedīpyamānaṃ paraṃ tattvaṃ tatparamasti vastuviṣayaṃ śāṇḍilya viddhīha tat॥
Verse 62
तारं ज्योतिषि संयोज्य किंचिदुन्नमयन्भ्रुवौ। पूर्वाभ्यासस्य मार्गोऽयमुन्मनीकारकः क्षणात्॥
tāraṃ jyotiṣi saṃyojya kiṃcidunnamayanbhruvau। pūrvābhyāsasya mārgo'yamunmanīkārakaḥ kṣaṇāt॥
Verse 63
तस्मात्खेचरीमुद्रामभ्यसेत् । तत उन्मनी भवति। ततो योगनिद्रा भवति। लब्धयोगनिद्रस्य योगिनः कालो नास्ति। ॥
tasmātkhecarīmudrāmabhyaset । tata unmanī bhavati। tato yoganidrā bhavati। labdhayoganidrasya yoginaḥ kālo nāsti। ॥
Verse 64
शक्तिमध्ये मनः कृत्वा शक्तिं मानसमध्यगाम्। मनसा मन आलोक्य शाण्डिल्य त्वं सुखी भव॥
śaktimadhye manaḥ kṛtvā śaktiṃ mānasamadhyagām। manasā mana ālokya śāṇḍilya tvaṃ sukhī bhava॥
Verse 65
खमध्ये कुरु चात्मानमात्ममध्ये च खं कुरु। सर्वं च खमयं कृत्वा न किंचिदपि चिन्तय ।।
khamadhye kuru cātmānamātmamadhye ca khaṃ kuru। sarvaṃ ca khamayaṃ kṛtvā na kiṃcidapi cintaya ।।
Verse 66
बाह्यचिन्ता न कर्तव्या तथैवान्तरचिन्तिका। सर्वचिन्तां परित्यज्य चिन्मात्रपरमो भव ॥
bāhyacintā na kartavyā tathaivāntaracintikā। sarvacintāṃ parityajya cinmātraparamo bhava ॥
Verse 67
कर्पूरमनले यद्वत्सैन्धवं सलिले यथा। तथा च लीयमानं सन्मनस्तत्त्वे विलीयते ॥
karpūramanale yadvatsaindhavaṃ salile yathā। tathā ca līyamānaṃ sanmanastattve vilīyate ॥
Verse 68
ज्ञेयं सर्वप्रतीतं च तज्ज्ञानं मन उच्यते। ज्ञानं ज्ञेयं समं नष्टं नान्यः पन्था द्वितीयकः ।।
jñeyaṃ sarvapratītaṃ ca tajjñānaṃ mana ucyate। jñānaṃ jñeyaṃ samaṃ naṣṭaṃ nānyaḥ panthā dvitīyakaḥ ।।
Verse 69
ज्ञेयवस्तुपरित्यागाद्विलयं याति मानसम्। मानसे विलयं याते कैवल्यमवशिष्यते ।।
jñeyavastuparityāgādvilayaṃ yāti mānasam। mānase vilayaṃ yāte kaivalyamavaśiṣyate ।।
Verse 70
द्वौ क्रमौ चित्तनाशस्य योगो ज्ञानं मुनीश्वर। योगस्तद्वृत्तिरोधो हि ज्ञानं सम्यगवेक्षणम्॥
dvau kramau cittanāśasya yogo jñānaṃ munīśvara। yogastadvṛttirodho hi jñānaṃ samyagavekṣaṇam॥
Verse 71
तस्मिन्निरोधिते नूनमुपशान्तं मनो भवेत्। मनः स्पन्दोपशान्त्यायं संसारः प्रविलीयते ॥
tasminnirodhite nūnamupaśāntaṃ mano bhavet। manaḥ spandopaśāntyāyaṃ saṃsāraḥ pravilīyate ॥
Verse 72
सूर्यालोकपरिस्पन्दशान्तौ व्यवहृतिर्यथा। शास्त्रसज्जनसंपर्कवैराग्याभ्यासयोगतः ॥
sūryālokaparispandaśāntau vyavahṛtiryathā। śāstrasajjanasaṃparkavairāgyābhyāsayogataḥ ॥
Verse 73
अनास्थायां कृतास्थायां पूर्वं संसारवृत्तिषु । यथाभिवाञ्छितध्यानाच्चिरमेकतयोहितात्॥
anāsthāyāṃ kṛtāsthāyāṃ pūrvaṃ saṃsāravṛttiṣu । yathābhivāñchitadhyānācciramekatayohitāt॥
Verse 74
एकतत्त्वदृढाभ्यासात्प्राणस्पन्दो निरुध्यते । पूरकाद्यनिलायामाद्दृढाभ्यासादखेदजात्॥
ekatattvadṛḍhābhyāsātprāṇaspando nirudhyate । pūrakādyanilāyāmāddṛḍhābhyāsādakhedajāt॥
Verse 75
एकान्तध्यानयोगाच्च मन:स्पन्दो निरुध्यते । ओङ्कारोच्चारणप्रान्तशब्दतत्त्वानुभावनात्। सुषुप्ते संविदा ज्ञाते प्राणस्पन्दो निरुध्यते॥
ekāntadhyānayogācca mana:spando nirudhyate । oṅkāroccāraṇaprāntaśabdatattvānubhāvanāt। suṣupte saṃvidā jñāte prāṇaspando nirudhyate॥
Verse 76
तालुमूलगतां यत्नाज्जिह्वयाक्रम्य घण्टिकाम्। ऊर्ध्वरन्ध्र गते प्राण प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
tālumūlagatāṃ yatnājjihvayākramya ghaṇṭikām। ūrdhvarandhra gate prāṇa prāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 77
प्राणे गलितसंवित्तौ तालूर्ध्वं द्वादशान्तगे। अभ्यासादूर्ध्वरन्ध्रेण प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
prāṇe galitasaṃvittau tālūrdhvaṃ dvādaśāntage। abhyāsādūrdhvarandhreṇa prāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 78
द्वादशाङ्गुलपर्यन्ते नासाग्रे विमलेऽम्बरे। संविद्दृशि प्रशाम्यन्त्यां प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
dvādaśāṅgulaparyante nāsāgre vimale'mbare। saṃviddṛśi praśāmyantyāṃ prāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 79
भ्रुमध्ये तारकालोकशान्तावन्तमुपागते । चेतनैकतने बद्धे प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
bhrumadhye tārakālokaśāntāvantamupāgate । cetanaikatane baddhe prāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 80
ओमित्येव यदुद्भूतं ज्ञानं ज्ञेयात्मकं शिवम्। असंस्पृष्टविकल्पांशं प्राणस्पन्दो निरुध्यते ।।
omityeva yadudbhūtaṃ jñānaṃ jñeyātmakaṃ śivam। asaṃspṛṣṭavikalpāṃśaṃ prāṇaspando nirudhyate ।।
Verse 81
चिरकालं हृदेकान्तव्योमसंवेदनान्मुने। अवासनमनोध्यानात्प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
cirakālaṃ hṛdekāntavyomasaṃvedanānmune। avāsanamanodhyānātprāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 82
एभिः क्रमैस्तथान्यैश्च नानासंकल्पकल्पितैः ।नानादेशिकवक्त्रस्थैः प्राणस्पन्दो निरुध्यते ॥
ebhiḥ kramaistathānyaiśca nānāsaṃkalpakalpitaiḥ ।nānādeśikavaktrasthaiḥ prāṇaspando nirudhyate ॥
Verse 83
आकुञ्चनेन कुण्डलिन्याः कवाटमुद्धाटय मोक्षद्वारं विभेदयेत् ॥
ākuñcanena kuṇḍalinyāḥ kavāṭamuddhāṭaya mokṣadvāraṃ vibhedayet ॥
Verse 84
येन मार्गेण गन्तव्यं तद्द्वारं मुखेनाच्छाद्य प्रसुप्ता। कुण्डलिनी कुटिलाकारा सर्पवद्वेष्टिता भवति ॥
yena mārgeṇa gantavyaṃ taddvāraṃ mukhenācchādya prasuptā। kuṇḍalinī kuṭilākārā sarpavadveṣṭitā bhavati ॥
Verse 85
सा शक्तिर्येन चालिता स्यात्स तु मुक्तो भवति।सा कुण्डलिनी कण्ठोर्ध्वभागे सुप्ता चेद्योगिनां मुक्तये भवति। बन्धनायाधो मूढानाम्॥
sā śaktiryena cālitā syātsa tu mukto bhavati।sā kuṇḍalinī kaṇṭhordhvabhāge suptā cedyogināṃ muktaye bhavati। bandhanāyādho mūḍhānām॥
Verse 86
इडादिमार्गद्वयं विहाय सुषुम्नामार्गेणागच्छेत्तद्विष्णोः परमं पदम्॥
iḍādimārgadvayaṃ vihāya suṣumnāmārgeṇāgacchettadviṣṇoḥ paramaṃ padam॥
Verse 87
मरुदभ्यसनं सर्वं मनोयुक्तं समभ्यसेत् । इतरत्र न कर्तव्या मनोवृत्तिर्मनीषिणा ॥
marudabhyasanaṃ sarvaṃ manoyuktaṃ samabhyaset । itaratra na kartavyā manovṛttirmanīṣiṇā ॥
Verse 88
दिवा न पूजयेद्विष्णु रात्रौ नैव प्रपूजयेत्। सततं पूजयेद्विष्णुं दिवारानं न पूजयेत्॥
divā na pūjayedviṣṇu rātrau naiva prapūjayet। satataṃ pūjayedviṣṇuṃ divārānaṃ na pūjayet॥
Verse 89
सुषिरो ज्ञानजनकः पञ्चस्त्रोत: समन्वितः तिष्ठते खेचरी मुद्रा त्वं हि शाण्डिल्य तां भज॥
suṣiro jñānajanakaḥ pañcastrota: samanvitaḥ tiṣṭhate khecarī mudrā tvaṃ hi śāṇḍilya tāṃ bhaja॥
Verse 90
सव्यदक्षिणनाडीस्थो मध्ये चरति मारुतः। तिष्ठते खेचरी मुद्रा तस्मिन्स्थाने न संशयः ॥
savyadakṣiṇanāḍīstho madhye carati mārutaḥ। tiṣṭhate khecarī mudrā tasminsthāne na saṃśayaḥ ॥
Verse 91
इडापिङ्गलयोर्मध्ये शून्यं चैवानिलं ग्रसेत् । तिष्ठन्ती खेचरी मुद्रा तत्र सत्यं प्रतिष्ठितम्॥
iḍāpiṅgalayormadhye śūnyaṃ caivānilaṃ graset । tiṣṭhantī khecarī mudrā tatra satyaṃ pratiṣṭhitam॥
Verse 92
सोमसूर्यद्वयोर्मध्ये निरालम्बतले पुनः । संस्थिता व्योमचक्रे सा मुद्रा नाम्नां च खेचरी ॥
somasūryadvayormadhye nirālambatale punaḥ । saṃsthitā vyomacakre sā mudrā nāmnāṃ ca khecarī ॥
Verse 93
छेदनचालनदोहैः फलां परां जिह्वां कृत्वा दृष्टिं भ्रूमध्ये स्थाप्य कपालकुहरे जिह्वा विपरीतगा यदा भवति तदा खेचरी मुद्रा जायते। जिह्वा चित्तं च खे चरति तेनोर्ध्वजिह्वः पुमानमृतो भवति ॥
chedanacālanadohaiḥ phalāṃ parāṃ jihvāṃ kṛtvā dṛṣṭiṃ bhrūmadhye sthāpya kapālakuhare jihvā viparītagā yadā bhavati tadā khecarī mudrā jāyate। jihvā cittaṃ ca khe carati tenordhvajihvaḥ pumānamṛto bhavati ॥
Verse 94
वामपादमूलेन योनिं संपीड्य दक्षिणपादं प्रसार्य तं कराभ्यां धृत्वा नासाभ्यां वायुमापूर्य कण्ठबन्धं समारोप्योर्ध्वतो वायुं धारयेत् । तेन सर्वक्लेशहानिः । ततः पीयूषमिव विषं जीर्यते । क्षयगुल्मगुदावर्तजीर्णत्वगादिदोषा नश्यन्ति। एष प्राणजयोपायः सर्वमृत्यूपघातकः ।।
vāmapādamūlena yoniṃ saṃpīḍya dakṣiṇapādaṃ prasārya taṃ karābhyāṃ dhṛtvā nāsābhyāṃ vāyumāpūrya kaṇṭhabandhaṃ samāropyordhvato vāyuṃ dhārayet । tena sarvakleśahāniḥ । tataḥ pīyūṣamiva viṣaṃ jīryate । kṣayagulmagudāvartajīrṇatvagādidoṣā naśyanti। eṣa prāṇajayopāyaḥ sarvamṛtyūpaghātakaḥ ।।
Verse 95
वामपादपार्ष्णियोनिस्थाने नियोज्य दक्षिणचरणं वामोरूपरि संस्थाप्य वायुमापूर्य हृदये चुबुकं निधाय योनिमाकुञ्च्य मनोमध्ये यथाशक्ति धारयित्वा स्वात्मानं भावयेत् । तेनापरोक्षसिद्धिः ।।
vāmapādapārṣṇiyonisthāne niyojya dakṣiṇacaraṇaṃ vāmorūpari saṃsthāpya vāyumāpūrya hṛdaye cubukaṃ nidhāya yonimākuñcya manomadhye yathāśakti dhārayitvā svātmānaṃ bhāvayet । tenāparokṣasiddhiḥ ।।
Verse 96
बाह्यत्प्राणं समाकृष्य पूरयित्वोदरे स्थितम् । नाभिमध्ये च नासाग्रे पादाङ्गुष्ठे च यत्नतः ।।
bāhyatprāṇaṃ samākṛṣya pūrayitvodare sthitam । nābhimadhye ca nāsāgre pādāṅguṣṭhe ca yatnataḥ ।।
Verse 97
धारयेन्मनसा प्राणं सन्ध्याकालेषु वा सदा । सर्वरोगविनिर्मुक्तो भवेद्योगी गतक्लमः ॥
dhārayenmanasā prāṇaṃ sandhyākāleṣu vā sadā । sarvarogavinirmukto bhavedyogī gataklamaḥ ॥
Verse 98
नासाग्रे वायुविजयं भवति। नाभिमध्ये सर्वरोगविनाशः। पादाङ्गुष्ठधारणाच्छरीरलघुता भवति ॥
nāsāgre vāyuvijayaṃ bhavati। nābhimadhye sarvarogavināśaḥ। pādāṅguṣṭhadhāraṇāccharīralaghutā bhavati ॥
Verse 99
रसनाद्वायुमाकृष्य यः पिबेत्सततं नरः । श्रमदाहौ तु न स्यातां नश्यन्ति व्याधयस्तथा ॥
rasanādvāyumākṛṣya yaḥ pibetsatataṃ naraḥ । śramadāhau tu na syātāṃ naśyanti vyādhayastathā ॥
Verse 100
सन्थ्ययोर्ब्राह्मणः काले वायुमाकृष्य यः पिबेत्। त्रिमासात्तस्य कल्याणी जायते वाक् सरस्वती ॥
santhyayorbrāhmaṇaḥ kāle vāyumākṛṣya yaḥ pibet। trimāsāttasya kalyāṇī jāyate vāk sarasvatī ॥
Verse 101
एवं षण्मासाभ्यासात्सर्वरोगनिवृत्तिः । जिह्वया वायुमानीय जिह्वामूले निरोधयेत् । यः पिबेदमृतं विद्वान्सकलं भद्रमश्नुते ।।
evaṃ ṣaṇmāsābhyāsātsarvaroganivṛttiḥ । jihvayā vāyumānīya jihvāmūle nirodhayet । yaḥ pibedamṛtaṃ vidvānsakalaṃ bhadramaśnute ।।
Verse 102
आत्मन्यात्मानमिडया धारयित्वा भ्रुवोऽन्तरे। विभेद्य त्रिदशाहारं व्याधिस्थोऽपि विमुच्यते ॥
ātmanyātmānamiḍayā dhārayitvā bhruvo'ntare। vibhedya tridaśāhāraṃ vyādhistho'pi vimucyate ॥
Verse 103
नाडीभ्यां वायुमारोप्य नाभौ तुन्दस्य पार्श्वयोः । घटिकैकां वहेद्यस्तु व्याधिभिः स विमुच्यते ॥
nāḍībhyāṃ vāyumāropya nābhau tundasya pārśvayoḥ । ghaṭikaikāṃ vahedyastu vyādhibhiḥ sa vimucyate ॥
Verse 104
मासमेकं त्रिसन्ध्यं तु जिह्वयारोप्य मारुतम्। विभेद्य त्रिदशाहारं धारयेत्तुन्दमध्यमे ॥
māsamekaṃ trisandhyaṃ tu jihvayāropya mārutam। vibhedya tridaśāhāraṃ dhārayettundamadhyame ॥
Verse 105
ज्वराः सर्वेऽपि नश्यन्ति विषाणि विविधानि च। मुहूर्तमपि यो नित्यं नासाग्रे मनसा सह। सर्वं तरति पाप्मानं तस्य जन्मशतार्जितम् ॥
jvarāḥ sarve'pi naśyanti viṣāṇi vividhāni ca। muhūrtamapi yo nityaṃ nāsāgre manasā saha। sarvaṃ tarati pāpmānaṃ tasya janmaśatārjitam ॥
Verse 106
तारसंयमात्सकलविषयज्ञानं भवति। नासाग्रे चित्तसंयमादिन्द्रलोकज्ञानम्। तदधश्चित्त-संयमादग्निलोकज्ञानम्। चक्षुषि चित्तसंयमात्सर्वलोकज्ञानम्। श्रोत्रे चित्तस्य संयमाद्यमलोक-ज्ञानम्। तत्पार्श्वे संयमान्नितिलोकज्ञानम्। पृष्ठभागे संयमाद्वरुणलोकज्ञानम्। वामकर्णे संय-माद्वायुलोकज्ञानम्। कण्ठे संयमात्सोमलोकज्ञानम्। वामचक्षुषि संयमाच्छिवलोकज्ञानम्। मूर्ध्नि संयमाद्ब्रह्मलोकज्ञानम्। पादाधोभागे संयमादतललोकज्ञानम्। पादे संयमाद्वितललोक-ज्ञानम्। पादसन्धौ संयमान्नितललोकज्ञानम्।जड़घे संयमात्सुतललोकज्ञानम्। जानौ संयमान्म-हातललोकज्ञानम्। ऊरौ चित्तसंयमाद्रसातललोकज्ञानम्। कटौ चित्तसंयमात्तलात-ललोकज्ञानम्।नाभौ चित्तसंयमाद्भूलोकज्ञानम्।कुक्षौ संयमाद्भुवर्लोकज्ञानम्। हृदि चित्तस्य संयमात्स्वर्लोकज्ञानम्। हृदयोर्ध्वभागे चित्तसंयमान्महर्लोकज्ञानम्। कण्ठे चित्तसंयमाज्जनो-लोकज्ञानम्। भ्रुमध्ये चित्तसंयमात्तपोलोकज्ञानम्। मूर्ध्नि चित्तसंयमात्सत्यलोकज्ञानम्। धर्माधर्मसंयमादतीतानागतज्ञानम्। तत्तज्जन्तुध्वनौ चित्तसंयमात्सर्वजन्तुरुतज्ञानम् । संचितकर्मणि चित्तसंयमात्पूर्वजातिज्ञानम्। परचित्ते चित्तसंयमात्परचित्तज्ञानम्। कायरूपे चित्तसंयमादन्यादृश्यरूपम्। बले चित्तसंयमाद्धनुमदादिबलम्। सूर्ये चित्तसंयमाद्भुवनज्ञानम्। चन्द्रे चित्तसंयमात्ताराव्यूहज्ञानम्। ध्रुवे तद्गतिदर्शनम्। स्वार्थसंयमात्पुरुषज्ञानम्। नाभिचक्रे कायव्यूहज्ञानम्। कण्ठकूपे क्षुत्पिपासानिवृत्तिः । कूर्मनाड्यां स्थैर्यम्। तारे सिद्धदर्शनम्। कायाकाशसंयमादाकाशगमनम्। तत्तत्स्थाने संयमात्तत्तत्सिद्धयो भवन्ति ॥
tārasaṃyamātsakalaviṣayajñānaṃ bhavati। nāsāgre cittasaṃyamādindralokajñānam। tadadhaścitta-saṃyamādagnilokajñānam। cakṣuṣi cittasaṃyamātsarvalokajñānam। śrotre cittasya saṃyamādyamaloka-jñānam। tatpārśve saṃyamānnitilokajñānam। pṛṣṭhabhāge saṃyamādvaruṇalokajñānam। vāmakarṇe saṃya-mādvāyulokajñānam। kaṇṭhe saṃyamātsomalokajñānam। vāmacakṣuṣi saṃyamācchivalokajñānam। mūrdhni saṃyamādbrahmalokajñānam। pādādhobhāge saṃyamādatalalokajñānam। pāde saṃyamādvitalaloka-jñānam। pādasandhau saṃyamānnitalalokajñānam।jaḍa़ghe saṃyamātsutalalokajñānam। jānau saṃyamānma-hātalalokajñānam। ūrau cittasaṃyamādrasātalalokajñānam। kaṭau cittasaṃyamāttalāta-lalokajñānam।nābhau cittasaṃyamādbhūlokajñānam।kukṣau saṃyamādbhuvarlokajñānam। hṛdi cittasya saṃyamātsvarlokajñānam। hṛdayordhvabhāge cittasaṃyamānmaharlokajñānam। kaṇṭhe cittasaṃyamājjano-lokajñānam। bhrumadhye cittasaṃyamāttapolokajñānam। mūrdhni cittasaṃyamātsatyalokajñānam। dharmādharmasaṃyamādatītānāgatajñānam। tattajjantudhvanau cittasaṃyamātsarvajanturutajñānam । saṃcitakarmaṇi cittasaṃyamātpūrvajātijñānam। paracitte cittasaṃyamātparacittajñānam। kāyarūpe cittasaṃyamādanyādṛśyarūpam। bale cittasaṃyamāddhanumadādibalam। sūrye cittasaṃyamādbhuvanajñānam। candre cittasaṃyamāttārāvyūhajñānam। dhruve tadgatidarśanam। svārthasaṃyamātpuruṣajñānam। nābhicakre kāyavyūhajñānam। kaṇṭhakūpe kṣutpipāsānivṛttiḥ । kūrmanāḍyāṃ sthairyam। tāre siddhadarśanam। kāyākāśasaṃyamādākāśagamanam। tattatsthāne saṃyamāttattatsiddhayo bhavanti ॥
Verse 107
अथ प्रत्याहारः । स पञ्चविधः विषयेषु विचरतामिन्द्रियाणां बलादाहरणं प्रत्याहारः । यद्यत्पश्यति तत्सर्वमात्मेति प्रत्याहारः। नित्यविहितकर्मफलत्यागः प्रत्याहारः । सर्वविषयपराङ्मुखत्वं प्रत्याहारः। अष्टादशसु मर्मस्थानेषु क्रमाद्धारणं प्रत्याहारः ॥
atha pratyāhāraḥ । sa pañcavidhaḥ viṣayeṣu vicaratāmindriyāṇāṃ balādāharaṇaṃ pratyāhāraḥ । yadyatpaśyati tatsarvamātmeti pratyāhāraḥ। nityavihitakarmaphalatyāgaḥ pratyāhāraḥ । sarvaviṣayaparāṅmukhatvaṃ pratyāhāraḥ। aṣṭādaśasu marmasthāneṣu kramāddhāraṇaṃ pratyāhāraḥ ॥
Verse 108
पादाङ्गुष्ठगुल्फजङ्घाजानूरुपायुमेढ्रनाभिहृदयकण्ठकूपतालुनासाक्षिभ्रूमध्यललाटमूर्धि स्थानानि । तेषु क्रमादारोहावरोहक्रमेण प्रत्याहरेत् ॥
pādāṅguṣṭhagulphajaṅghājānūrupāyumeḍhranābhihṛdayakaṇṭhakūpatālunāsākṣibhrūmadhyalalāṭamūrdhi sthānāni । teṣu kramādārohāvarohakrameṇa pratyāharet ॥
Verse 109
अर्थ धारणा। सा त्रिविधा आत्मनि मनोधारणं दहराकाशे बाह्याकाशधारणं पृथिव्यप्तेजोवाय्वाकाशेषु पञ्चमूर्तिधारणं चेति ॥
artha dhāraṇā। sā trividhā ātmani manodhāraṇaṃ daharākāśe bāhyākāśadhāraṇaṃ pṛthivyaptejovāyvākāśeṣu pañcamūrtidhāraṇaṃ ceti ॥
Verse 110
अथ ध्यानम्। तद्विविधं सगुणं निर्गुणं चेति। सगुणं मूर्तिध्यानम्। निर्गुणमात्मया-थात्म्यम्॥
atha dhyānam। tadvividhaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ ceti। saguṇaṃ mūrtidhyānam। nirguṇamātmayā-thātmyam॥
Verse 111
अथ समाधिः । जीवात्मपरमात्मैक्यावस्था त्रिपुटीरहिता परमानन्दस्वरूपा शुद्धचैतन्यात्मिका भवति ॥
atha samādhiḥ । jīvātmaparamātmaikyāvasthā tripuṭīrahitā paramānandasvarūpā śuddhacaitanyātmikā bhavati ॥
Verse 112
अथ ह शाण्डिल्यो ह वै ब्रह्मऋषिश्चतुर्षु वेदेषु ब्रह्मविद्यामलभमानः किं नामेत्यथर्वाण भगवन्तमुपसन्नः पप्रच्छाधीहि भगवन् ब्रह्मविद्यां येन श्रेयोऽवाप्स्यामीति ॥
atha ha śāṇḍilyo ha vai brahmaṛṣiścaturṣu vedeṣu brahmavidyāmalabhamānaḥ kiṃ nāmetyatharvāṇa bhagavantamupasannaḥ papracchādhīhi bhagavan brahmavidyāṃ yena śreyo'vāpsyāmīti ॥
Verse 113
स होवाचाथर्वा शाण्डिल्य सत्यं विज्ञानमनन्तं ब्रह्म। ॥
sa hovācātharvā śāṇḍilya satyaṃ vijñānamanantaṃ brahma। ॥
Verse 114
यस्मिन्निदमोतं च प्रोतं च। यस्मिन्निदं सं च विचैति सर्वं यस्मिन्विज्ञाते सर्वमिदं विज्ञातं भवति । तदपाणिपादमचक्षुः श्रोत्रमजिह्वमशरीरमग्राह्यमनिर्देश्यम् ॥
yasminnidamotaṃ ca protaṃ ca। yasminnidaṃ saṃ ca vicaiti sarvaṃ yasminvijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati । tadapāṇipādamacakṣuḥ śrotramajihvamaśarīramagrāhyamanirdeśyam ॥
Verse 115
यतो वाचो निवर्तन्ते अप्राप्य मनसा सह। यत्केवलं ज्ञानगम्यम्। प्रज्ञा च यस्मात्प्रसृता पुराणी । यदेकमद्वितीयम्। आकाशवत्सर्वगतं सुसूक्ष्मं निरञ्जनं निष्क्रियं सन्मात्रं चिदानन्दैकरसं शिवं प्रशान्तममृतं तत्परं च ब्रह्म । तत्त्वमसि तज्ज्ञानेन हि विजानीहि ॥
yato vāco nivartante aprāpya manasā saha। yatkevalaṃ jñānagamyam। prajñā ca yasmātprasṛtā purāṇī । yadekamadvitīyam। ākāśavatsarvagataṃ susūkṣmaṃ nirañjanaṃ niṣkriyaṃ sanmātraṃ cidānandaikarasaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ tatparaṃ ca brahma । tattvamasi tajjñānena hi vijānīhi ॥
Verse 116
य एको देव आत्मशक्तिप्रधानः सर्वज्ञः सर्वेश्वरः सर्वभूतान्तरात्मा सर्वभूताधिवासः सर्वभूतनिगूढो भूतयोनिर्योगैकगम्यः । यश्च विश्वं सृजति विश्वं बिभर्ति विश्व भुङ्क्ते स आत्मा। आत्मनि तं तं लोकं विजानीहि ॥
ya eko deva ātmaśaktipradhānaḥ sarvajñaḥ sarveśvaraḥ sarvabhūtāntarātmā sarvabhūtādhivāsaḥ sarvabhūtanigūḍho bhūtayoniryogaikagamyaḥ । yaśca viśvaṃ sṛjati viśvaṃ bibharti viśva bhuṅkte sa ātmā। ātmani taṃ taṃ lokaṃ vijānīhi ॥
Verse 117
मा शोचीरात्मविज्ञानी शोकस्यान्तं गमिष्यसि।।
mā śocīrātmavijñānī śokasyāntaṃ gamiṣyasi।।
Verse 118
अथ हैनं शाण्डिल्योऽथर्वाणं पप्रच्छ यदेकमक्षरं निष्क्रियं शिवं सन्मात्रं परंब्रह्म। तस्मात्कथमिदं विश्वं जायते कथं स्थीयते कथमस्मिल्लीयते । तन्मे संशयं छेत्तुमर्हसीति ॥
atha hainaṃ śāṇḍilyo'tharvāṇaṃ papraccha yadekamakṣaraṃ niṣkriyaṃ śivaṃ sanmātraṃ paraṃbrahma। tasmātkathamidaṃ viśvaṃ jāyate kathaṃ sthīyate kathamasmillīyate । tanme saṃśayaṃ chettumarhasīti ॥
Verse 119
स होवाचाथर्वा सत्यं शाण्डिल्य परब्रह्म निष्क्रियमक्षरमिति । अथाप्यस्यारूपस्य ब्रह्मणस्त्रीणि रूपाणि भवन्ति सकलं निष्कलं सकलनिष्कलं चेति ॥
sa hovācātharvā satyaṃ śāṇḍilya parabrahma niṣkriyamakṣaramiti । athāpyasyārūpasya brahmaṇastrīṇi rūpāṇi bhavanti sakalaṃ niṣkalaṃ sakalaniṣkalaṃ ceti ॥
Verse 120
यत्सत्यं विज्ञानमानन्दं निष्क्रियं निरञ्जनं सर्वगतं सुसूक्ष्मं सर्वतोमुखमनिर्देश्य-ममृतमस्ति तदिदं निष्कलं रूपम्॥
yatsatyaṃ vijñānamānandaṃ niṣkriyaṃ nirañjanaṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ sarvatomukhamanirdeśya-mamṛtamasti tadidaṃ niṣkalaṃ rūpam॥
Verse 121
अथास्य या सहजास्त्यविद्या मूलप्रकृतिर्माया लोहितशुक्लकृष्णा। तया सहायवान् देवः कृष्णपिङ्गलो महेश्वर ईष्टे। तदिदमस्य सकलं रूपम्॥
athāsya yā sahajāstyavidyā mūlaprakṛtirmāyā lohitaśuklakṛṣṇā। tayā sahāyavān devaḥ kṛṣṇapiṅgalo maheśvara īṣṭe। tadidamasya sakalaṃ rūpam॥
Verse 122
अथैष ज्ञानमयेन तपसा चीयमानोऽकामयत बहुस्यां प्रजायेयेति । अथैतस्मात्तप्यमा-नात्सत्यकामात्त्रीण्यक्षराण्यजायन्त। तस्त्रो व्याहृतयस्त्रिपदा गायत्री त्रयो वेदास्त्रयो देवास्त्रयो वर्णास्त्रयोऽग्नयश्च जायन्ते। योऽसौ देवो भगवान्सर्वैश्वर्यसंपन्नः सर्वव्यापी सर्वभूतानां हृदये संनिविष्टो मायावी मायया क्रीडति स ब्रह्मा स विष्णुः स रुद्रः स इन्द्रः स सर्वे देवाः सर्वाणि भूतानि स एव पुरस्तात्स एव पश्चात्स एवोत्तरतः स एव दक्षिणतः स एवाधस्तात्स एवोप-रिष्टात्स एव सर्वम्। अथास्य देवस्यात्मशक्तेरात्मक्रीडस्य भक्तानुकम्पिनो दत्तात्रेयरूपा सुरूपा तनूरवासा इन्दीवरदलप्रख्या चतुर्बाहुरघोरापापकाशिनी । तदिदमस्य सकलनिष्कलं रूपम्॥
athaiṣa jñānamayena tapasā cīyamāno'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti । athaitasmāttapyamā-nātsatyakāmāttrīṇyakṣarāṇyajāyanta। tastro vyāhṛtayastripadā gāyatrī trayo vedāstrayo devāstrayo varṇāstrayo'gnayaśca jāyante। yo'sau devo bhagavānsarvaiśvaryasaṃpannaḥ sarvavyāpī sarvabhūtānāṃ hṛdaye saṃniviṣṭo māyāvī māyayā krīḍati sa brahmā sa viṣṇuḥ sa rudraḥ sa indraḥ sa sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni sa eva purastātsa eva paścātsa evottarataḥ sa eva dakṣiṇataḥ sa evādhastātsa evopa-riṣṭātsa eva sarvam। athāsya devasyātmaśakterātmakrīḍasya bhaktānukampino dattātreyarūpā surūpā tanūravāsā indīvaradalaprakhyā caturbāhuraghorāpāpakāśinī । tadidamasya sakalaniṣkalaṃ rūpam॥
Verse 123
अथ हैनमथर्वाणं शाण्डिल्यः पप्रच्छ भगवन्सन्मात्रं चिदानन्दैकरसं कस्मादुच्यते परं ब्रह्मेति । स होवाचाथर्वा यस्माच्च बृहति बृंहयति च सर्वं तस्मादुच्यते परब्रह्मेति ॥
atha hainamatharvāṇaṃ śāṇḍilyaḥ papraccha bhagavansanmātraṃ cidānandaikarasaṃ kasmāducyate paraṃ brahmeti । sa hovācātharvā yasmācca bṛhati bṛṃhayati ca sarvaṃ tasmāducyate parabrahmeti ॥
Verse 124
अथ कस्मादुच्यते आत्मेति। यस्मात्सर्वमाप्नोति सर्वमादत्ते सर्वमत्ति च तस्मादुच्यते आत्मेति ॥
atha kasmāducyate ātmeti। yasmātsarvamāpnoti sarvamādatte sarvamatti ca tasmāducyate ātmeti ॥
Verse 125
अथ कस्मादुच्यते महेश्वर इति। यस्मान्महत ईश: शब्दध्वन्या चात्मशक्त्या च महत ईशते तस्मादुच्यते महेश्वर इति ॥
atha kasmāducyate maheśvara iti। yasmānmahata īśa: śabdadhvanyā cātmaśaktyā ca mahata īśate tasmāducyate maheśvara iti ॥
Verse 126
अथ कस्मादुच्यते दत्तात्रेय इति । यस्मात्सुदुश्चरं तपस्तप्यमानायात्रये पुत्रकामायातितरां तुष्टेन भगवता ज्योतिर्मयेनात्मैव दत्तो यस्माच्चानसूयायामत्रेस्तनयो ऽभवत्तस्मादुच्यते दत्तात्रेय इति ॥
atha kasmāducyate dattātreya iti । yasmātsuduścaraṃ tapastapyamānāyātraye putrakāmāyātitarāṃ tuṣṭena bhagavatā jyotirmayenātmaiva datto yasmāccānasūyāyāmatrestanayo 'bhavattasmāducyate dattātreya iti ॥
Verse 127
अथ योऽस्य निरुक्तानि वेद स सर्वं वेद । अथ यो ह वै विद्ययैनं परमुपास्ते सोऽहमिति स ब्रह्मविद्भवति ॥
atha yo'sya niruktāni veda sa sarvaṃ veda । atha yo ha vai vidyayainaṃ paramupāste so'hamiti sa brahmavidbhavati ॥
Verse 128
अत्रैते श्लोका भवन्ति। दत्तात्रेयं शिवं शान्तमिन्द्रनीलनिभं प्रभुम् । आत्ममायारतं देवमवधूतं दिगम्बरम्॥
atraite ślokā bhavanti। dattātreyaṃ śivaṃ śāntamindranīlanibhaṃ prabhum । ātmamāyārataṃ devamavadhūtaṃ digambaram॥
Verse 129
भस्मोद्धूलितसर्वाङ्गं जटाजूटधरं विभुम् । चतुर्बाहुमुदाराङ्ग प्रफुल्लकमलेक्षणम् ॥
bhasmoddhūlitasarvāṅgaṃ jaṭājūṭadharaṃ vibhum । caturbāhumudārāṅga praphullakamalekṣaṇam ॥
Verse 130
ज्ञानयोगनिधिं विश्वगुरु योगिजनप्रियम्। भक्तानुकम्पिनं सर्वसाक्षिणं सिद्धसेवितम् ॥
jñānayoganidhiṃ viśvaguru yogijanapriyam। bhaktānukampinaṃ sarvasākṣiṇaṃ siddhasevitam ॥
Verse 131
एवं यः सततं ध्यायेद्देवदेवं सनातनम् । स मुक्तः सर्पपापेभ्यो निःश्रेयसमवाप्नुयात्॥
evaṃ yaḥ satataṃ dhyāyeddevadevaṃ sanātanam । sa muktaḥ sarpapāpebhyo niḥśreyasamavāpnuyāt॥
Verse 132
इत्यों सत्यमित्युपनिषद् ॥
ityoṃ satyamityupaniṣad ॥