Verse 1
सहस्रशीर्षेत्यत्र सशब्दोऽनन्तवाचकः। अनन्तयोजनं प्राह दशाङ्गुलवचस्तथा ।।
sahasraśīrṣetyatra saśabdo'nantavācakaḥ। anantayojanaṃ prāha daśāṅgulavacastathā ।।
Verse 2
तस्य प्रथमया विष्णोर्देशतो व्याप्तिरीरिता। द्वितीयया चास्य विष्णो: कालतो व्याप्तिरुच्यते॥
tasya prathamayā viṣṇordeśato vyāptirīritā। dvitīyayā cāsya viṣṇo: kālato vyāptirucyate॥
Verse 3
विष्णोर्मोक्षप्रदत्वं च कथितं तु तृतीयया। एतावानिति मन्त्रेण वैभवं कथितं हरेः॥
viṣṇormokṣapradatvaṃ ca kathitaṃ tu tṛtīyayā। etāvāniti mantreṇa vaibhavaṃ kathitaṃ hareḥ॥
Verse 4
एतेनैव च मन्त्रेण चतुर्व्यूहो विभाषितः। त्रिपादित्यनया प्रोक्तमनिरुद्धस्य वैभवम्॥
etenaiva ca mantreṇa caturvyūho vibhāṣitaḥ। tripādityanayā proktamaniruddhasya vaibhavam॥
Verse 5
तस्माद्विराडित्यनया पादनारायणाद्धरेः। प्रकृतेः पुरुषस्यापि समुत्पत्तिःप्रदर्शिता॥
tasmādvirāḍityanayā pādanārāyaṇāddhareḥ। prakṛteḥ puruṣasyāpi samutpattiḥpradarśitā॥
Verse 6
यत्पुरुषेणेत्यनया सृष्टियज्ञः समीरितः। सप्तास्यासन्परिधयःसमिधश्च समीरिताः॥
yatpuruṣeṇetyanayā sṛṣṭiyajñaḥ samīritaḥ। saptāsyāsanparidhayaḥsamidhaśca samīritāḥ॥
Verse 7
तं यज्ञमिति मन्त्रेण सृष्टियज्ञःसमीरितः। अनेनैव च मन्त्रेण मोक्षश्च समुदीरितः॥
taṃ yajñamiti mantreṇa sṛṣṭiyajñaḥsamīritaḥ। anenaiva ca mantreṇa mokṣaśca samudīritaḥ॥
Verse 8
तस्मादिति च मन्त्रेण जगत्सृष्टिः समीरिता। वेदाहमिति मन्त्राभ्यां वैभवं कथितं हरेः॥
tasmāditi ca mantreṇa jagatsṛṣṭiḥ samīritā। vedāhamiti mantrābhyāṃ vaibhavaṃ kathitaṃ hareḥ॥
Verse 9
यज्ञेनेत्युपसंहारःसृष्टेर्मोक्षस्य चेरितः। य एवमेतज्जानाति स हि मुक्तो भवेदिति॥
yajñenetyupasaṃhāraḥsṛṣṭermokṣasya ceritaḥ। ya evametajjānāti sa hi mukto bhavediti॥
Verse 10
अथ तथा मुद्गलोपनिषदि पुरुषसूक्तस्य वैभवं विस्तरेण प्रतिपादितम्। वासुदेव इन्द्राय भगवज्ज्ञानमुपदिश्य पुनरपि सूक्ष्मश्रवणाय प्रणतायेन्द्राय परमरहस्यभूतं पुरुषसूक्ताभ्यां खण्डद्वयाभ्यामुपादिशत्॥
atha tathā mudgalopaniṣadi puruṣasūktasya vaibhavaṃ vistareṇa pratipāditam। vāsudeva indrāya bhagavajjñānamupadiśya punarapi sūkṣmaśravaṇāya praṇatāyendrāya paramarahasyabhūtaṃ puruṣasūktābhyāṃ khaṇḍadvayābhyāmupādiśat॥
Verse 11
द्वौ खण्डावुच्यते।योऽयमुक्तः स पुरुषो नामरूपज्ञानागोचरं संसारिणामतिदुर्ज्ञेयं विषयं विहाय क्लेशादिभिःसंक्लिष्टदेवादिजिहीर्षया सहस्रकलावयवकल्याणं दृष्टमात्रेण मोक्षदं वेषमाददे। तेन वेषेण भूम्यादिलोकं व्याप्यानन्तयोजनमत्यतिष्ठत्॥
dvau khaṇḍāvucyate।yo'yamuktaḥ sa puruṣo nāmarūpajñānāgocaraṃ saṃsāriṇāmatidurjñeyaṃ viṣayaṃ vihāya kleśādibhiḥsaṃkliṣṭadevādijihīrṣayā sahasrakalāvayavakalyāṇaṃ dṛṣṭamātreṇa mokṣadaṃ veṣamādade। tena veṣeṇa bhūmyādilokaṃ vyāpyānantayojanamatyatiṣṭhat॥
Verse 12
पुरुषो नारायणो भूतं भव्यं भविष्यच्चासीत्। स एष सर्वेषां मोक्षदशचासीत्। स च। सर्वस्मान्महिम्नो ज्यायान्। तस्मान्न कोऽपि न्यायान्॥
puruṣo nārāyaṇo bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaccāsīt। sa eṣa sarveṣāṃ mokṣadaśacāsīt। sa ca। sarvasmānmahimno jyāyān। tasmānna ko'pi nyāyān॥
Verse 13
महापुरुष आत्मानं चतुर्धा कृत्वा त्रिपादेन परमे व्योम्नि चासीत्। इतरेण चतुर्थेनानिरुद्धनारायणेन विश्वान्यासन्॥
mahāpuruṣa ātmānaṃ caturdhā kṛtvā tripādena parame vyomni cāsīt। itareṇa caturthenāniruddhanārāyaṇena viśvānyāsan॥
Verse 14
स च पादनारायणो जगत्स्रष्टुं प्रकृतिमजनयत्। स समृद्धकायः सन्सृष्टिकर्म न जज्ञिवान्। सोऽनिरुद्धनारायणस्तस्मै सृष्टिमुपादिशत्। ब्रह्मंस्तवेन्द्रियाणि याजकानि ध्यात्वा कोशभूतं दृढं ग्रन्थिकलेवरं हविर्ध्यात्वा मां हविर्भुजं ध्यात्वा वसन्तकालमाज्यं ध्यात्वा ग्रीष्ममिध्मं ध्यात्वा शरदृतुं रसं ध्यात्वैवमग्नौ हुत्वाङ्गस्पर्शात्कलेवरो वज्रं हीष्यते।ततः स्वकार्यान्सर्वप्राणिजीवान्सृष्ट्वा पश्चाद्याःप्रादुर्भविष्यन्ति।ततः स्थावरजङ्गमात्मकं जगद्भविष्यति॥
sa ca pādanārāyaṇo jagatsraṣṭuṃ prakṛtimajanayat। sa samṛddhakāyaḥ sansṛṣṭikarma na jajñivān। so'niruddhanārāyaṇastasmai sṛṣṭimupādiśat। brahmaṃstavendriyāṇi yājakāni dhyātvā kośabhūtaṃ dṛḍhaṃ granthikalevaraṃ havirdhyātvā māṃ havirbhujaṃ dhyātvā vasantakālamājyaṃ dhyātvā grīṣmamidhmaṃ dhyātvā śaradṛtuṃ rasaṃ dhyātvaivamagnau hutvāṅgasparśātkalevaro vajraṃ hīṣyate।tataḥ svakāryānsarvaprāṇijīvānsṛṣṭvā paścādyāḥprādurbhaviṣyanti।tataḥ sthāvarajaṅgamātmakaṃ jagadbhaviṣyati॥
Verse 15
एतेन जीवात्मनोर्योगेन मोक्षप्रकारश्च कथित इत्यनुसंधेयम्॥
etena jīvātmanoryogena mokṣaprakāraśca kathita ityanusaṃdheyam॥
Verse 16
य इमं सृष्टियज्ञं जानाति मोक्षप्रकारं च सर्वमायुरेति।।
ya imaṃ sṛṣṭiyajñaṃ jānāti mokṣaprakāraṃ ca sarvamāyureti।।
Verse 17
एको देवो बहुधा निविष्ट अजायमानो बहुधा विजायते॥
eko devo bahudhā niviṣṭa ajāyamāno bahudhā vijāyate॥
Verse 18
तमेतमग्निरित्यध्वर्यव उपासते। यजुरित्येष हीदं सर्वं युनक्ति। सामेति छन्दोगाः। एतस्मिन्हीदं सर्वे प्रतिष्ठितम्।विषमिति सर्पाः। सर्प इति सर्पविदः। ऊर्गिति देवाः। रयिरिति मनुष्याः। मायेत्यसुराः। स्वधेति पितरः। देवजन इति देवजनविदः। रूपमिति गन्धर्वाः। गन्धर्व इत्यप्सरसः॥
tametamagnirityadhvaryava upāsate। yajurityeṣa hīdaṃ sarvaṃ yunakti। sāmeti chandogāḥ। etasminhīdaṃ sarve pratiṣṭhitam।viṣamiti sarpāḥ। sarpa iti sarpavidaḥ। ūrgiti devāḥ। rayiriti manuṣyāḥ। māyetyasurāḥ। svadheti pitaraḥ। devajana iti devajanavidaḥ। rūpamiti gandharvāḥ। gandharva ityapsarasaḥ॥
Verse 19
तं यथायथोपासते तथैव भवति। तस्माद् ब्राह्मणः पुरुषरूपं परब्रह्मैवाहमिति भावयेत् । तद्रूपो भवति।य एवं वेद॥
taṃ yathāyathopāsate tathaiva bhavati। tasmād brāhmaṇaḥ puruṣarūpaṃ parabrahmaivāhamiti bhāvayet । tadrūpo bhavati।ya evaṃ veda॥
Verse 20
तद्ब्रह्म तापत्रयातीतं षट्कोशविनिर्मुक्तं षडूर्मिवर्जितं पञ्चकोशातीतं षड्भाव - विकारशून्यमेवमादिसर्वविलक्षणं भवति॥
tadbrahma tāpatrayātītaṃ ṣaṭkośavinirmuktaṃ ṣaḍūrmivarjitaṃ pañcakośātītaṃ ṣaḍbhāva - vikāraśūnyamevamādisarvavilakṣaṇaṃ bhavati॥